Valdības programmas, kas praktiski ļauj pārdot pilsonību vai uzturēšanās atļauju par lielām investīcijām, pašreiz ir spēkā 13 ES dalībvalstīs: Austrijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Grieķijā, Latvijā, Portugālē, Spānijā, Īrijā, Lielbritānijā, Bulgārijā, Nīderlandē un Francijā. Ungārija savu programmu ir pārtraukusi.

"Ja jums ir daudz naudas, kas iegūta ar apšaubāmiem līdzekļiem, jaunas vietas, ko saukt par mājām, iegūšana tālu prom no vietas, kur sazagāties, ir ne tikai pievilcīga, bet saprātīga rīcība", norādīja nevalstiskās organizācijas "Global Witness" pārstāve Naomi Hērsta.

Viņa sacīja, ka personas, kas nopirkušas ES pilsonību vai uzturēšanās atļauju, nav pietiekami rūpīgi pārbaudītas un pakļauj valstis korupcijas un naudas atmazgāšanas riskiem.

Organizāciju "Global Witness" un "Transparency International" kopīgajā ziņojumā ES aicināta noteikt standartus šo programmu pārvaldīšanai un uz visiem šajās programmās iesaistītajiem attiecināt stingrus noteikumus pret naudas atmazgāšanu.

Gaidāms, ka ES decembrī nāks klajā ar ziņojumu par šīm programmām bloka dalībvalstīs.

"Global Witness" un "Transparency International" kopīgajā ziņojumā teikts, ka pases vidēji maksā 900 000 eiro, bet Kipras pases cena var sasniegt pat divus miljonus eiro.

Kipra ar savu programmu nopelnījusi 4,8 miljardus eiro, bet Portugāle varētu būt ieguvusi gandrīz miljardu eiro gadā, norādīts ziņojumā.

Desmit gadu laikā ES valstis ieguvušas aptuveni 25 miljardus eiro tiešās ārvalstu investīcijās, pārdodot vismaz 6000 pasu un gandrīz 100 000 uzturēšanās atļauju, aplēsts ziņojumā.