Foto: Reuters/Scanpix
Spānijas tiesa pirmdien piespriedusi 105 gadus ilgu cietumsodu basku separātistu bruņotā grupējuma ETA bijušajam līderim Fransisko Havjeram Garsijam Gastelam, kurš atzīts par vainīgu sociālistu politiķa Fernando Buesa un viņa miesassarga slepkavībā.

Gastels tika atzīts par vainīgu Buesas un viņa miesassarga nāvē, kuri gāja bojā 2000.gada 22.februārī, sprāgstot automašīnā ievietotai bumbai.

Uzbrukumā tika ievainoti vēl divi cilvēki.

Nacionālā tiesas - Spānijas augstākās krimināltiesas instances - lēmums basku separātista lietā ir pirmais, kopš ETA 20.oktobrī paziņoja par bruņotu aktivitāšu izbeigšanu.

Gastels par saviem noziegumiem tiesas priekšā ir stājies arī agrāk.

2006.gada jūnijā viņš tika notiesāts uz 50 gadiem cietumā par Tautas partijas biedra un pilsētas valdes locekļa Migela Anhela Blanko nolaupīšanu un nogalināšanu 1997.gadā.

2006.gada jūlijā Gastelam tika piespriests 28 gadu cietumsods par bijušā sociālistu līdera Fernando Mugika slepkavību un 18 gadu cietumsods par uzbrukumu sabiedriska pasākuma laikā Basku zemē, kurā gan neviens cilvēks netika ievainots.

2006.gada septembrī viņa termiņam tika pievienoti vēl 26 gadi par kāda policista slepkavību 1994.gadā, bet 2006.gada decembrī viņam tika piespriesti 30 gadi cietumā par politiķa Gregorio Ordonesa slepkavību 1995.gadā.

Tomēr praksē cietumsoda termiņi Spānijā ir ierobežoti un nepārsniedz 40 gadus.

Organizācija ETA ("Euskadi Ta Askatasuna") jeb "Basku dzimtene un brīvība" tika dibināta 1959.gadā ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā. 1968.gadā ETA veica pirmo plānoto slepkavību un kopš tā laika nogalinājusi vismaz 829 cilvēkus.

ETA mērķis ir nodibināt neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!