Bosnija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, un februārī to satricināja vardarbīgi protesti pret valdību.
Nemieros, kādus valsts nebija pieredzējusi kopš pilsoņkara pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, kas pauda neapmierinātību ar valdības nespēju apkarot korupciju un īstenot sociāli ekonomiskās reformas, kas nepieciešamas, lai Bosnija varētu pievienoties Eiropas Savienībai (ES).
"Sociālā krīze pieņemas spēkā, bezdarbs aug, un nobrieduši apstākļi sociālajai katastrofai," sarunā ar aģentūru AFP brīdina politikas analītiķis Envers Kazazs. "Tie, kas nāks pie varas, domājams, drīzumā sagaidīs sociālos nemierus, ja netiks īstenotas radikālas pārmaiņas."
Daži visapņēmīgāk noskaņotie protestētāji joprojām pulcējas pie prezidentālās padomes ēkas, mudinot pie varas laist jaunus cilvēkus, kas atdzīvinātu Bosnijas politiku.
"Ar savu klātbūtni mēs ceram mudināt iespējami lielāku vēlētāju skaitu iet balsot, lai mainītu šīs noziedzīgās varasiestādes, kas pēdējos 20 gadus sistemātiski izlaupa valsti," sacīja viens no protestētājiem, 59 gadus vecais Sarajevas bezdarbnieks Drenko Kristovičs.
Balsstiesības svētdienas vēlēšanās, kurās tiks izraudzīti trīs prezidentālās padomes locekļi, kas katrs pārstāv vienu no valsts lielākajām etniskajām un reliģiskajām kopienām - serbus, horvātus un musulmaņus jeb bošņakus, ir gandrīz 3,3 miljoniem cilvēku.
Vienlaikus svētdien tiks ievēlēts gan nacionālais parlaments, gan abu valsts sastāvdaļu - Serbu Republikas un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas (BHV) - likumdevēju sapulces, kā arī to prezidenti.
Pēc pilsoņkara pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās daļās - Serbu Republikā un BHV. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība, un Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
Bezdarba līmenis Bosnijā pat pēc oficiālajiem datiem šobrīd ir 44%. Vidējā alga valstī ir 415 eiro, un 18% no 3,8 miljoniem pilsoņu dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
Valsti plosa arī korupcija, kas saskaņā ar datiem, kurus sniegusi viena no vietējām nevalstiskajām organizācijām, nodokļu maksātājiem ik gadu izmaksā aptuveni 750 miljonus eiro.
Situāciju vēl vairāk sarežģījuši nepieredzēti spēcīgie plūdi, kas Bosniju piemeklēja maijā un radīja divus miljardus eiro lielus zaudējumus, kas veido 15% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Līdztekus ekonomiskajām problēmām Bosnija kopš 2006.gada atrodas arī politiskā strupceļā, kuru izraisījušas etniskās nesaskaņas.
Politiķi, kuri pārstāv trīs lielākās etniskās un reliģiskās kopienas, nespēj vienoties par Briseles pieprasīto reformu īstenošanu, un sarunās ar ES Bosnija atpaliek no pārējām Balkānu valstīm.
Cenšoties novērst vēlētāju uzmanību no šīm problēmām, politiķi atgriezušies pie nacionālistiskās retorikas.
Serbu Republikas prezidents Milorads Dodiks, kas pretendē uz vēl vienu pilnvaru termiņu, turpina draudēt ar atdalīšanos no Bosnijas. Vienā no saviem priekšvēlēšanu mītiņiem viņš paziņoja, ka viņa politikas mērķis ir panākt, lai Serbu Republika arvien mazāk līdzinātos autonomijai un arvien vairāk tuvotos neatkarīgas valsts statusam.
Taču daudzi pret viņa apgalvojumiem izturas skeptiski.
"Es vēlētos, lai Serbu Republika būtu neatkarīga, taču domāju, ka tas patiesībā nav politisko partiju dienaskārtībā," atzīst Djordje Mihailovičs, etniskais serbs, kas mīt Sokolacē Bosnijas austrumos. "Šis solījums līdzinās kaulam, kuru politiķi pasviež pūlim, kamēr pilda savas kabatas."
Reaģējot uz Dodika retoriku, musulmaņu pārstāvis prezidentālajā padomē Bakirs Izetbegovičs, kas arī kandidē uz nākamo pilnvaru termiņu, aicinājis bošņakus saglabāt vienotību.
Taču analītiķis Ivans Sijakovičs norāda, ka cilvēki izmisīgi vēlas patiesas pārmaiņas.
"Ja nebūs politikas maiņas, mēs grimsim vēl dziļāk, jo finanses ir izsmeltas," brīdina Sijakovičs.
Arī ASV vēstniecības pilnvarotais lietvedis Nikolass Hils aicinājis bosniešus "rekordlielā skaitā balsot (..) pret korupciju un cinisko nacionālisma izmantošanu, kas velk valsti atpakaļ".
"Ļaudis ielās apzinās, ka politiskās platformas palikušas tās pašas, kamēr viņu dzīves līmenis turpina pazemināties," savā blogā raksta Hils.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
