Ukrainā plaši tiek uzskatīts, ka kaujinieki ir Sevastopolē izvietotās Krievijas flotes bāzes karavīri. Ukrainas aizsardzības ministrs sestdien paziņoja, ka Krievija Krimā ievedusi papildus 6000 karavīru, bet Ukrainas armija reģionā ir paaugstinātā gatavībā. Ukrainas amatpersonas notiekošo sauc par iebrukumu un provokāciju.
Tikmēr cilvēki ar Krievijas karogiem un Georga lentītēm stāsta, ka tās ir Krimas "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības". Krievijas flote noliedz, ka tās karavīri piedalītos lidostu bloķēšanā, bet atzīst, ka ir pastiprināti drošības pasākumu pie militārajiem objektiem.
Mediji ziņo, ka iedzīvotāju pašaizsardzības vienības kopā ar izformētās milicijas specvienības "Berkut" kaujiniekiem izveidojušas kontrolposteņus uz ceļa, kas savieno Krimu ar kontinentu.
Krimas premjers sestdien paziņoja, ka tieši sev pakļauj vietējos drošības spēkus un lūdz Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīdzību. Maskava atbildēja, ka lūgums nepaliks bez ievērības.
Jau ceturtdien agri no rīta neidentificēta bruņotu kaujinieku grupa ieņēma Krimas Autonomās Republikas parlamenta un valdības ēkas Simferopolē, paceļot virs tām Krievijas karogus.
Kaujinieki ēkā ielaida deputātus, kuri nolēma, ka 25. maijā rīkos referendumu par Krimas autonomijas statusa paplašināšanu. Tāpat deputāti iecēla jaunu premjeru Sergeju Aksjonovu, kurš jau paziņoja, ka par leģitīmu Ukrainas vadītāju uzskata gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču un pakļausies viņam.
Pārsvarā krievu apdzīvotā Melnās jūras pussala rada vislielākās bažas par tās iespējamo atdalīšanos no Ukrainas pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas un proeiropeiskās opozīcijas nākšanas pie varas.
Krimas parlaments no novembra notiekošo pret Janukoviča valdību vērsto protestu laikā aicināja prezidentu ieviest ārkārtas stāvokli un likvidēt protestus Kijevas centrā. Tāpat Krimā ir izskanējuši aicinājumu lūgt Krievijas aizsardzību.
Krimas ostas pilsētā Sevastopolē atrodas Krievijas Melnās jūras flotes bāze.
