Foto: AP/Scanpix

Pēc tam, kad pirms nepilnām divām nedēļām Maķedonijas prezidents Gjorge Ivanovs izsludināja piedošanu aptuveni 50 noklausīšanās skandālā iesaistītām amatpersonām, valstī sākās plaši protesti. Tagad, kad to vardarbīgā un skaļā daļa ir pārgājusi, valstī novērojam pavisam jauna, jauniešu iniciēta krāsainā revolūcija, raksta "Radio Brīvā Eiropa".

Pats skandāls sākās aptuveni pirms gads, kad opozīcija atmaskoja vadošo politiķu un viņu sabiedroto slepenās sarunas. Tagad, kad pirmā reakcija ir noplakusi, katru vakaru galvaspilsētā Skopjē jaunie maķedonieši pulcējas zem saukļa "Nav taisnības, nav miera!"

Viņi paši to nodēvējuši par "krāsaino revolūciju" - ar spilgtām krāsām tiek notrieptas ievērojamas ēkas un skulptūras, no kurām daudzu celtniecība pēdējo desmit gadu laikā bijusi līdz galam neatšķetinātu korupcijas skandālu apvīta. Tāpat dažādās krāsās tiek iekrāsoti pilsētas baseini un strūklakas.


Šī protesta kustība ir apvienojusi nācijas tik dažādo slāņu, tautību un reliģiju pārstāvjus vienotā prasībā valdībai atkāpties un vainīgos sodīt. Turklāt par vienu no spēcīgākajiem rīkiem cilvēku rokās kļuvuši sociālie mediji, kuri regulāri tiek papildināti ar kārtējā vakara protesta fotogrāfijām. Ieraksti atrodami ar mirkļabirku "Шарена револуција".

Шо Исланд? #протестирам pic.twitter.com/6oqJDB50Go

— Центарец (@DoktorotStark) April 13, 2016


Paint splatters media regulator building as Macedonia 'Colourful Revolution' turns focus on failure to reform sector pic.twitter.com/AZK0SU3gia

— Balkan Newsbeat (@BalkanNewsbeat) April 22, 2016



Pirmā, kura šos protestus nosauca par "krāsaino revolūciju", bija vietējā žurnāliste Kristīna Ozimeca, kura jau pirmajā vakarā ievēroja, ka ar košajām krāsām nošķiestas ne tikai ēkas un ielas, bet arī paši protestētāji.

Aktīvisti uzsver, ka šī revolūcija ir īpaša arī ar to, ka tā nepārstāv nevienu konkrētu politisku spēku. Turklāt lielākā daļa protestētāju agrāk nemaz nav bijuši iesaistīti un pat ieinteresēti politiskajos procesos. Par spīti tam, ka 21. aprīļa vakarā arī valdības atbalstītāji sarīkoja lielu mītiņu, "krāsainā revolūcija" līdz šim saglabājusies eiforiska un brīva no vardarbības, atzīmē "Radio Brīvā Eiropa".

Vienmēr gan tā nav bijis, vēl pērn protesti izvērtās asiņaini, un arī 13. aprīlī pēc prezidenta paziņojuma par piedošanu skandālā iesaistītajiem, neapmierināts pūlis ielauzās un izdemolēja prezidenta kanceleju.













Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!