Svinību dienas vēsture ir sarežģīta – lai gan Čīle neatkarību pasludināja 1818. gada 12. februārī, un tā tika atzīta vien 1844. gada 25. aprīlī, čīlieši tradicionāli neatkarības dienu svin, pieminot 1810. gada 18. septembri, kad militārā hunta dibināja pirmo valdību un uzsāka neatkarības cīņas. Savukārt militārā parāde par godu "Čīles armijas varenības dienai" ikgadēji šajā datumā tiek rīkota kopš 1915. gada.
Parādi pieņēma prezidents Sebastjans Pinjera, un tajā šogad piedalījās ap 3700 sauszemes spēku karavīru, nepilni 2400 jūras spēku karavīri, gandrīz 1300 gaisa spēku karavīri un 1600 karabinieri jeb bruņotie policisti. Vietējais medijs "Santiago Times" īpaši atzīmē, ka parādē piedalījas 315 sievietes.
Savukārt debesīs varēja redzēt 22 dažādus lidaparātus, tostarp nesen iegādātās "F-16" lidmašīnas un "Black Hawk" helikopterus.
Pārmaiņas pēc divarpus stundas ilgajā militārajā parādē Čīles Bruņotie spēki izvēlējās nerādīt tankus un citu smago bruņojumu, ko armija skaidroja ar "atturības un vienkāršības demonstrēšanu", vienlaikus uzsverot lielo cilvēku ieguldījumu valsts drošībā.
Čīle robežojas ar Peru ziemeļos, Bolīviju ziemeļaustrumos un Argentīnu austrumos. Pēdējoreiz karā ar kaimiņvalstīm Bolīviju un Peru Čīle devās 19. gadsimta 70. un 80. gados, kā rezultātā uzvarēja. Savukārt 1990. gadā noslēdzās tās gandrīz divas desmitgades ilgusī cīņa ar galēji kreisajiem separātistiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
