Ģimenes ārsts Dmitrijs Rozumijs atklāj, ka viņa ikdiena paiet, cenšoties "aizpildīt caurumu" starp Ukrainas nomaļu pacientu vajadzībām, un to, ko nodrošina trūcīgi finansētā valsts veselības aprūpes sistēma.
Rozumija klīnika atrodas Ivankovičas ciemā, 35 kilometrus no Kijevas, kurā arvien tiek izmantots padomju medicīniskais aprīkojums un trūkst darbam nepieciešamais pamatekipējums. Viņa pacienti pārsvarā ir bērni un pensionāri. Daudzi pieaugušie darbspējīgā vecumā izvēlas ārstu neapmeklēt vispār, jo bieži vien nespēj atļauties iegādāties pieejamos medikamentus.
Pērnā gada oktobrī pēc starptautiskā spiediena paātrināt reformas parlaments apstiprināja ilgstoši atlikto veselības sistēmas pārveidošanu. "Es ceru, ka tas mums dos iespēju. Ja tas izrādīsies vēl viens blefs, mēs zaudēsim visu," saka ārsts.
Nesenās pārmaiņas ietver programmu izveidi, lai uzlabotu kara veterānu aprūpi un nodrošinātu pensionārus ar konkrētiem medikamentiem.
Šobrīd Rozumijs apsver iespēju pārtraukt mājas vizītes, jo par savu 6000 grivnu algu (aptuveni 190 eiro) nespēj atļauties apmaksāt benzīnu. Savukārt viņa klīnikas bojātā apkures sistēma mēdz nedarboties, tāpēc ziemā pacientiem uzgaidāmajā telpā jāsēž virsdrēbēs.
Ivankovičas ciems nav vienīgais, kas cieš no veselības aprūpei nepieciešamo resursu trūkuma. Visā valstī, kurā ir 42 miljoni iedzīvotāju, no slimnīcām nepietiekama atalgojuma dēļ bijuši spiesti aiziet ārsti un medicīniskais personāls, savukārt Ukrainas vakcinēšanās līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā, raksta "Reuters".