Šajā pavasarī Krievijas galvaspilsētas Maskavas metro atzīmē 80 gadu jubileju. Tas šo gadu laikā ir kļuvis par neatņemamu Eiropas lielākās pilsētas sastāvdaļu.
Lai gan Maskavas metro vairs nevar lepoties ar noslogotākajām vai garākajām metro līnijām, jo visus šos titulus pēdējo pārdesmit gadu laikā ir atņēmusi Āzija, tas joprojām tiek uzskatīts par vienu no greznākajiem pasaulē. No 12 līnijās esošajām 196 stacijām veselas 44 tiek uzskatītas par Krievijas kultūrvēstures dārgumiem. Daudzas no tām rotātas ar marmoru, mozaīkām un greznām lustrām.
Daži fakti par Maskavas metro:
Tālajā 1902. gadā, kad izskanēja pirmais pilsētas plānotāju ierosinājums būvēt metro sistēmu, pilsētas valdība nolēma to nedarīt. Iemesls bija vienkāršs - šajā laikā Maskavā turpinājās tramvaju sistēmu attīstība, un to sliežu izbūve bija daudzkārt lētāka.
Tomēr jau pēc desmit gadiem, īsi pirms pirmā pasaules kara, arī Cariskās Krievijas vadība saprata, ka apakšzemes transporta sistēma ir nepieciešama. Tramvaji vien nespēja apmierināt strauji augošā pilsētas iedzīvotāju skaita vajadzības, un veidojās regulāri sastrēgumi.
Pilsētas valde bija paspējusi izstrādāt pirmos metro sistēmu plānus, taču to ieviešanu dzīvē uz daudziem gadiem apturēja karš un revolūcija.
Padomju Krievija galvaspilsētu no Sanktpēterburgas pārcēla uz Maskavu, un joprojām augošo satiksmes problēmu aktualitāte lielpilsētā tikai pieauga.
No jauna tika izstrādāti apakšzemes transporta tīkla plāni. Tomēr aktīva metro būvniecību uzsāka tikai 1931. gadā. Pēc četru gadu būvniecības 1935. gada maijā sabiedrībai tika svinīgi atvērta pirmā 11 kilometrus garā līnija ar 13 stacijām.
Īsi pirms Otrā pasaules kara tika pabeigta arī otrā metro kārta. Daudzās no šīm stacijām rotājumos tika bagātīgi izmantoti komunisma un PSRS simboli, taču Staļinam, Ļeņinam un darbaļaudīm veltītie gleznojumi un mozaīkas ir vairāk raksturīgas pēckara gados izbūvētajās stacijās.
Vairāk nekā 20 no Maskavas metro stacijām ir atrodamas dažādas fosilijas. Gliemežu čaulu un koraļļu nospiedumi ir redzami marmorā un citos iežos, kuri izmantoti staciju interjeru dekorēšanā.
Pirms miljoniem gadu radušās fosilijas nākušas no dažādām PSRS malām - Altaja, Urāliem, Karēlijas, Baikāla ezera apkārtnes, kā arī Armēnijas un Gruzijas.
Maskavas metro vidēji ik dienu apkalpo ap astoņiem miljoniem pasažieru, padarot to par galveno satiksmes līdzekli pilsētā. Virszemes transportlīdzekļus savās ikdienas gaitās izmanto mazāk nekā 40% megapoles iedzīvotāju.
Maskavas metro divpadsmit līniju kopgarums ir 328 kilometri, padarot to par piekto lielāko apakšzemes dzelzceļa tīklu pasaulē. Tikmēr tā 196 stacijas to ierindo vien 8. vietā, atpaliekot gan no Parīzes 303 stacijām, gan Ņujorkas 421 staciju plašā tīkla.
Maskavas metro tiek uzskatīts par vienu no ērtākajiem pasaulē galvenokārt tā saucamās "Koļcevajas" jeb gredzenveida līnijas dēļ, kura burtiski apmet loku ap galvaspilsētu, šķērsojot citas līnijas.
Metro sistēma ir īpaši pielāgota arī vājredzīgajiem. Dodoties centra virzienā vai pulksteņrādītāja virzienā gredzenveida līnijā, pieturas paziņo vīrieša balss. Tikmēr dodoties prom no centra vai pretēji pulksteņrādītāja virzienam gredzenveida līnijā, pieturas paziņo sievietes balss.
Tiek uzskatīts, ka Maskavā pastāv vēl alternatīva apakšzemes transporta sistēma jeb tā sauktā "Metro - 2". To pavēlējis izbūvēt Josifs Staļins, lai varētu netraucēti pamest Maskavu apvērsuma gadījumā vai kādu citu iemeslu dēļ.
Šim metro esot četras līnijas, kuras Kremli savieno ar Federālās Drošības Dienesta galveno mītni (agrāko KGB), Vnukovas lidostas valdības termināli, Rameniki apakšzemes pilsētu, kā arī citām nacionālas nozīmes vietām. Tā ir veidota kā vienvirziena glābšanās līnija - vilciens tajā pārvietojas pa vienām sliedēm.
Līdz šai dienai nav izskanējis oficiāls apstiprinājums ne par šādas metro līnijas pastāvēšanu, ne Rameniki pilsētu, kurā 30 dienas varētu uzturēties līdz pat 15 000 cilvēku (atsevišķos avotos līdz pat 30 000). Tādu eksistenci īsi pēc PSRS sabrukšanas intervijās un publikācijās minējuši vairāki augsti PSRS laika ierēdņi, piemēram, agrākais Krievijas prezidentu padomnieks Vladimirs Ševčenko, nu jau bijušais "NTV Holding" ģenerāldirektors un politologs Igors Malašenko, kā arī citi, tomēr nav apstiprinājušas (nedz arī noliegušas) valsts iestādes.
Metro plānu 1991. gadā publicēja arī ASV Aizsardzības departaments (kartē iezīmēts ar raustītu līniju), kā daļu no plašāka pētījuma par PSRS bruņojumu, vadības centriem un aizsardzības būvēm:
Baumas par metro pašreizējo izmantojumu ir ļoti dažādas. Kamēr vieni apgalvo, ka pēdējā metro līnija pabeigta vien 1997. gadā, un sistēma joprojām darbojas, citi norāda, ka tā ir pamesta, applūdusi un pat daļēji sabrukusi.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma savus līdzšinējos nosaukumus zaudēja 26 metro stacijas.
Tika pārsauktas liela daļa to staciju, kuru nosaukumā minēti PSRS agrāko līderu un tā dēvēto trieciennieku vārdi. Piemēram, stacija "Ļeņinskije Gori" tika pārdēvēta par "Vorobjovi Gori", bet stacija "Prospekt Marksa" ieguva Sarkanā laukuma nosaukumu.
Tomēr pēdējā laikā sašutumu liberālākajos maskaviešos izraisījusi vairāku agrāko simbolu atjaunošana staciju interjeros. Piemēram, 2009. gadā kādā Maskavas metro stacijā tika atjaunots jau sen noņemts metālā kalts uzraksts "Staļins mūs izaudzēja būt lojāliem nācijai, iedvesmoja mūs darbam un lieliem sasniegumiem" (attēlā).
Līdz 2020. gadam Maskavas vadība plāno metro līniju garumu palielināt līdz 462,4 kilometriem, kas varētu to padarīt par trešo lielāko metro tīklu (atpaliekot tikai no Pekinas un Šanhajas).
Viens no vērienīgākajiem plāniem ir otrās kārtas gredzenveida līnijas izbūve, kura aptvers gandrīz visus lielākos Maskavas guļamrajonus.
