Francija piektdien ANO Drošības padomē nobloķējusi Krievijas iesniegto rezolūcijas projektu, kas bija vērsts pret Turcijas militāro iejaukšanos Sīrijas konfliktā, vēsta radio "Brīvība". Slēgtā sēde notika pēc Krievijas lūguma.
Francijas pārstāvis ANO Fransuā Delatrs brīdinājis - tas, ka Maskava Sīrijas konfliktā atbalsta valdības karaspēku, var novest pie "bīstamas" karadarbības eskalācijas.
Francijas prezidents Fransuā Olands piektdien radio " France Inter" brīdināja - ja pieaugs Ankaras iejaukšanās Sīrijā, tas var radīt Turcijas un Krievijas konflikta risku.
Pateicoties Krievijas kara aviācijas atbalstam, Alepo provincē cīņās pret nemierniekiem, kuru vidū ir arī "Al Qaeda" Sīrijas atzars "Al Nusra", panākumus gūst kā Sīrijas valdības karaspēks, tā Sīrijas kurdu kaujinieki.
Turcija ar bažām vēro Sīrijas kurdu nostiprināšanos tās robežas tuvumā, un kopš pagājušās sestdienas Turcijas artilērija vairākkārt Sīrijas teritorijā apšaudījusi vietējo kurdu kaujinieku pozīcijas.
Krievija ir atzinusi, ka tā cenšas militāri palīdzēt Sīrijas kurdiem, turklāt Krievijas Federālā drošības dienesta bijušais vadītājs Nikolajs Kovaļovs brīdinājis, ka Krievijas iznīcinātāji bombardēs Turcijas karaspēku, ja tas ienāks Sīrijas teritorijā.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova sacījusi, ka jebkura ārvalstu intervence Sīrijā būtu "nelegāla" un Krievijas atbilde būs atkarīga no situācijas.
Pateicoties Krievijas uzlidojumiem, no Sīrijas ziemeļiem veiksmīgi tiek padzīti Turcijas atbalstītie nemiernieki, viņa ceturtdien sacīja iknedēļas preses konferencē.
Sīrijas kurdi šobrīd valsts ziemeļos kontrolē divus apgabalus, kurus nošķir aptuveni 100 kilometrus plata josla, kas atrodas džihādistu grupējuma "Islāma valsts" un citu nemiernieku formējumu kontrolē. Kā skaidroja Krievijas neatkarīgais militārais analītiķis Andrejs Lavrovs, kurdi gribētu abus apgabalus apvienot.
Pilsoņkarš, kas Sīrijā notiek kopš 2011. gada, sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku. Karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 260 000 cilvēku.
