Francijas parlamenta augšpalāta Senāts otrdien ar lielu balsu pārsvaru apstiprināja pēc Parīzes teroraktiem izsludinātā ārkārtas stāvokļa pagarināšanu par trim mēnešiem.
Senātā par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu līdz maija beigām nobalsoja 316 likumdevēji. Pret balsoja 28 senatori.
Parlamenta apakšpalātā - Nacionālajā asamblejā - balsojums notiks nākamajā otrdienā un sagaidāms, ka tā sekos Senāta piemēram.
Pašreiz ārkārtas stāvoklis ir noteikts līdz 26. februārim.
Francijas prezidents Fransuā Olands pēc 13. novembra teroraktiem noteica ārkārtas stāvokli, piešķirot policijai un drošības spēkiem plašas pilnvaras veikt reidus mājās un pakļaut cilvēkus mājas arestam bez tiesas lēmuma.
Olanda Sociālistu partijas valdība tagad grib ārkārtas stāvokli, kas pirmoreiz tika piemērots 1955. gadā Alžīrijas kara laikā, iekļaut Francijas konstitūcijā, kā iemeslu minot pastāvīgus džihādisma draudus.
Jau vēstīts, ka Francijas parlamenta apakšpalāta pirmdienas vakarā nobalsoja par ārkārtas stāvokļa pasludināšanas procesa iekļaušanu valsts konstitūcijā.
Pēc Parīzes teroraktiem valdība ierosinājusi arī citus konstitūcijas grozījumus.
Likumdevēji otrdien balsos par to, vai atņemt Francijas pilsonību tiem pilsoņiem, kuriem ir dubultpilsonība un kas notiesāti par terorismu.
Francijas Cilvēktiesību līga, kas ir viena no organizācijām, kuras apšauba jauno pasākumu efektivitāti, norādīja, ka tikai daži no ārkārtas stāvokļa laikā veiktajiem policijas reidiem ir noveduši pie izmeklēšanām, kas saistītas ar terorismu.
Otrdien publiskotie dati liecina, ka veiktas 3336 pārmeklēšanas, no kurām tikai 28 novedušas pie šādām izmeklēšanām, un vairums no tām ir par "terorisma aizstāvēšanu".
