Pasaules līderi ceturtdien vienojās par milzīgu ekonomikas glābšanas plānu, tostarp miljardiem dolāru iedalīšanu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), cīņu pret nodokļu patvēruma valstīm, un līdz 2010.gadam pasaules ekonomikā plānots ieguldīt piecus triljonus ASV dolāru (2,67 triljonus latu), paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns G20 sanāksmes noslēgumā.

G20 līderi vienojās trīskāršot SVF resursus līdz aptuveni 750 miljardiem dolāru, atbalstīt jaunas speciālā aizņēmuma tiesības (SDR) 250 miljardu dolāru apmērā, atbalstīs vismaz 100 miljardu papildus aizdevumu daudzpusējām attīstības bankām, nodrošināt 250 miljardu dolāru atbalstu tirdzniecības finansēšanai un papildus resursu iegūšanu no SVF zelta rezervju pārdošanas.

Ar šiem soļiem grūtībās nonākušajām valstīm globālās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai papildus jau esošajām programmām tiks iedalīts 1,1 triljons ASV dolāru, pavēstīja Brauns.

Līdz gada beigām ieviesto ekonomikas atbalsta plānu kopējā vērtība sasniegs piecus triljonus ASV dolāru, kas veicinās izaugsmi un paātrinās pāreju uz zaļu ekonomiku, teikts līderu paziņojumā.

Valstu centrālās bankas ir solījušas tik ilgi, cik tas nepieciešams, pieturēties pie ekonomikas veicināšanas politikām un pielietot visa veida monetārās politikas instrumentus, ieskaitot nekonvencionālus instrumentus, kas samērojami ar cenu stabilitāti.

G20 arī apņēmušās izstrādāt realizējamas stratēģijas, kā vēlāk atkāpties no pasākumiem, kurus tagad nepieciešams veikt finanšu sektora atbalstīšanai un globālā pieprasījuma veicināšanai, tādā veidā mazinot ilgtermiņā nepieciešamās fiskālās konsolidācijas apmērus.

Paredzēts izveidot arī jaunu Finanšu stabilitātes valdi (FSB), kam būs stingrāks mandāts un kas aizstās pašreizējo Finanšu stabilitātes forumu (FSF). Jaunajā valdē ietilps visas G20 valstis, līdzšinējie FSF locekļi, Spānija un Eiropas Komisija.

FSB sadarbībā ar SVF būs pienākums dod savlaicīgus brīdinājumus par makroekonomiskajiem un finanšu riskiem un ieteikumus par nepieciešamiem soļiem to novēršanai.

Pasaules līderi arī izstrādāja jaunus ierobežojumus korporāciju vadītāju algām un prēmijām, kā arī vienojās pastiprināt uzraudzību pār svarīgām finanšu institūcijām, instrumentiem un tirgiem, ieskaitot hedžfondu kontroli.

G20 vienojās stingri vērsties un ieviest sankcijas pret jurisdikcijām, kas nesadarbojas, ieskaitot nodokļu patvēruma valstis un teritorijas.

Jauniem noteikumiem un uzraudzībai tiks pakļautas arī kredītreitingu aģentūras, lai nodrošinātos, ka tās ievēros starptautisko labas darbības kodeksu, un lai novērstu nepieņemamus interešu konfliktus.

G20 līderi arī atkārtoja iepriekšējo apņemšanos atturēties no jauniem ierobežojumiem investīcijām, preču un pakalpojumu tirdzniecībai un eksportam, kā arī no tādu eksporta veicināšanas pasākumu ieviešanas, kas ir pretrunā PTO līgumiem.

Pasaules līderi arī apņēmās rūpēties, lai ekonomikas veicināšanas nacionālās politikas neatstāj negatīvu iespaidu uz tirdzniecību un finanšu sektoru, kā arī izvairīties no finanšu protekcionisma, īpaši no pasākumiem, kas ierobežo kapitāla plūsmu pasaulē, īpaši uz jaunattīstības valstīm.

Arī Starptautiskajā Valūtas fondā un Pasaules Bankā (PB) paredzēts veikt lielas reformas, lai atspoguļotu izmaiņas pasaules ekonomikas varas struktūrā.

G20 valstu sanāksmes rezultātā radīsies "jauna pasaules kārtība un ar to mēs ieejam jaunā starptautiskas sadarbības posmā", norādīja Brauns.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš iepriekš draudēja pamest samitu, sacīja, ka sanāksmes iznākums ir daudz labāks, nekā viņš gaidīja.

Arī Vācijas kanclere Angela Merkele slavēja samita iznākumu kā ekonomiskās krīzes risinājuma vēsturisku kompromisu.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!