Līdz 2100. gadam visa Eiropas Vidusjūras piekraste ik gadu piedzīvos ekstrēmu sausumu, piekrastes aplūšanu un karstuma viļņus, norādīts žurnālā "Climatic Changes" ("Klimata pārmaiņas") publicētā pētījumā.
Atsevišķas vietas Dienvideiropā katru gadu skars viena vai vairākas šādas nelaimes, kas iepriekš piedzīvotas reizi 100 gados. Šo klimatisko katastrofu vidū ir arī savvaļas ugunsgrēki, upju pārplūšanas un vētras.
"Tam būtu jābūt par brīdinājumu valdībām un institūcijām, kuru uzdevums ir gatavot risinājumus un pieņemt stratēģijas," pavēstīja pētījuma vadošais autors Džovanni Forcijēri, kurš strādā Eiropas Komisijas (EK) Vides un ilgtspējīguma institūtā, kas atrodas Itālijas pilsētā Isprā.
Prezentējot pētījumu Eiropas Ģeozinātņu savienībā Vīnē, viņš norādīja, ka situācija tika modelēta, pieņemot, ka temperatūra līdz gadsimta vidum varētu pieaugt par diviem grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni.
Pētījumā uzsvērts, ka lielākās problēmas var radīt karstuma viļņi un sausums. Iespējamo klimatisko katastrofu galvenās koncentrācijas vietas varētu būt Spānija, Turcija, Itālija, Francijas dienvidi.
"Spānijā līdz 2080. gadam katru gadu varēs pieredzēt divas katastrofas, kuras pašreizējā klimatā notiek reizi 100 gados," skaidroja Forcijēri.
Pētnieks norādīja, ka Ziemeļeiropa no globālās sasilšanas var gūt labumu, īpaši gadsimta otrajā pusē, jo pieaugs veģetācijas perioda garums.
Jau vēstīts, ka piektdien ANO galvenajā mītnē Ņujorkā 175 pasaules valstis, tostarp lielākās vides piesārņotājas Ķīna un ASV, parakstīja Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.
Parīzes vienošanās mērķis ir noturēt globālo sasilšanu būtiski zem diviem grādiem pēc Celsija robežām, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu pusotra grāda robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes.
