NATO neatteiksies no papildu drošības pasākumiem Austrumeiropā apmaiņā pret Krievijas iespējamo palīdzību cīņā pret terorismu, ceturtdien Viļņā paziņoja NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs.
Viņš sacīja, ka Rietumu un Krievijas pozīcijas jautājumā par cīņu pret terorismu varētu tuvināties, tomēr tas nemainītu NATO reakciju uz Krievijas rīcību Ukrainā.
"Es ceru, ka notiekošā diplomātiskā saziņa var satuvināt mūsu pozīcijas. Tomēr Krievija arī šo jautājumu pozicionē tā, it kā mums vajadzētu sadarboties cīņā pret terorismu un izbeigt savus pasākumus, kurus esam veikuši, reaģējot uz tās agresiju pret Ukrainu. Un mēs negrasāmies veikt jebkāda veida tirgošanos," paziņoja Veršbovs.
"Krievija ar savu agresiju ir iedragājusi Eiropas drošības sistēmas pamatprincipus, un pat tad, ja mēs varam vairāk sadarboties cīņā pret terorismu, mēs neatteiksimies no savas stingrās reakcijas uz agresiju un jo īpaši nelikumīgo Krimas aneksiju," NATO ģenerālsekretāra vietnieks teica kopīgā preses konferencē ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.
Tādu viedokli viņš pauda dienu pēc tam, kad Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja Eiropu atteikties no savām "ģeopolitiskajam spēlēm" un apvienoties cīņā pret terorismu.
Veršbovs pauda pārliecību, ka visas NATO dalībvalstis atbalstīs ciešāku sadarbību ar Krieviju cīņā pret terorismu, kas īpaši nozīmīga ir Krievijai saistībā ar situāciju Ziemeļkaukāzā.
Tomēr viņš arī uzsvēra, ka joprojām ir neatbildēti jautājumi par Krievijas mērķiem Sīrijā, jo, kā paziņoja Veršbovs, Rietumi uzskata, ka Krievijas intervences Sīrijā galvenais mērķis ir atbalstīt prezidentu Bašaru al Asadu, nevis cīnīties pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".
Saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā NATO pēdējā laikā ir pastiprinājusi militāro klātbūtni Austrumeiropas valstīs, tostarp Baltijas valstīs, organizējot mācības, izvietojot karavīrus un tehniku.
