Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien pirms Eiropas Savienības (ES) samita Briselē aicinājusi pagarināt sankcijas pret Krieviju un uzsvērusi, ka Maskava atkal demonstrē muskuļus, rīkojot vērienīgas militārās mācības.
Viņa jau agrāk teikusi, ka apstākļos, kad Kremļa atbalstītie teroristi Ukrainā turpina karadarbību un sistemātiski pārkāpj Minskas vienošanās, kopīgai un principiālai ES dalībvalstu nostājai sankciju jautājumā ir ļoti svarīga nozīme, un sankcijas nedrīkst mīkstināt, kamēr Ukraina nebūs atguvusi pilnīgu kontroli pār savām robežām un kamēr tās teritoriju nebūs pametuši naidīgas valsts karavīri un militārā tehnika.
"Baltijas valstis, tostarp mēs, ir noskaņotas ļoti stingri un vērtē Krievijas darbību, īpaši redzot, kas pašlaik notiek pie mūsu robežām, Kaļiņingradas apgabalā, kad varam vērot, ka atkal tiek žvadzināti ieroči un (..) dislocētas raķetes "Iskander", kuras var aizsniegt (..) pat Berlīni. Tā patiešām atkal ir muskuļu un agresijas demonstrēšana," viņa norādījusi.
Pēc Grībauskaites teiktā, šādā situācijā ir bezjēdzīgi runāt par kaut kādām sarunām ar Krieviju - un tas nozīmē, ka sankcijas jāpagarina.
Komentējot Austrijas ārlietu ministra pausto viedokli, ka jārunā nevis par karu, bet par mieru, Grībauskaite uzsvērusi, ka ES "ir gatava runāt ar tādu valsti, kura ir gatava mierīgai sarunai".
Krievija ceturtdien paziņoja, ka divkāršojusi karavīru skaitu, kuri piedalās pēc prezidenta Vladimira Putina sarīkotajās neplānotajās bruņoto spēku kaujas gatavības pārbaudēs. Kā spriež eksperti, domājams, ka šī spēka demonstrēšana vēl vairāk saasinās spriedzi rietumvalstu un Maskavas attiecībās.
Putins pirmdien deva rīkojumu sākt mācības, kurās jāpiedalās vairāk nekā 40 000 karavīru, bet vēlāk paziņots, ka viņu skaits sniegsies līdz 80 000. Viņš arī devis rīkojumu Krimas aneksijas gadadienā nosūtīt uz turieni stratēģiskos bumbvedējus, kas spēj nest kodolbruņojumu.
