Daļa no palīdzības, ko Lietuva jau sniedz Ukrainai, nav publiski apspriežama, atsaucoties uz Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites teikto, vēsta aģentūra UNIAN.
"Noteiktas detaļas nav plašai apspriešanai. Ne viss, bet daļa palīdzības, ko mēs sniedzam jau šodien, nav publiski apspriežamas," intervijā Ukrainas televīzijas kanālam TSN pastāstīja Grībauskaite.
"Par to mēs pirmdien runāsim ar jūsu valdību un prezidentu. Kopā ar mani delegācijā būs trīs ministri - ārlietu ministrs, aizsardzības ministrs un enerģētikas ministrs. Šie amati par kaut ko jau liecina," papildināja Lietuvas prezidente.
Grībauskaite atzīmēja, ka iestājas par to, lai Eiropas Savienība (ES) sniegtu militāro palīdzību Ukrainai.
Tomēr ne viss atbalsts ir tikai naudā, viņa piebilda, paskaidrojot, ka lieli naudas līdzekļi var būt izšķiesti veltīgi korupcijas dēļ.
"Un tā ir Ukrainas problēma. Mēs esam gatavi palīdzēt, bet, ja Ukraina nepārvarēs savu korupciju valsts pārvaldē, jebkuras summas būs izmestas vējā," uzsvēra Lietuvas prezidente.
"Korupcijas cauraustais valsts pārvaldes aparāts un tiesiskā sistēmā ir pats vājākais posms, ko Kremlis izmanto saviem mērķiem. Tas raisa lielas šaubas donoriem," turpina Grībauskaite. Par spīti karam nedrīkst atlikt reformas uz vēlāku laiku, uzskata Lietuvas līdere.
Pagājušajā nedēļā Grībauskaite Krieviju nodēvēja par "teroristisku valsti" tās Ukrainas politikas dēļ.
Vēstīts, ka ASV Ukrainai ir piegādājušas pirmos pretmīnu radarus, bet decembrī sāks Ukraiņu karavīru apmācīšanu. ASV amatpersonas paziņoja, ka plāno uz Ukrainu nosūtīt arī citu militāro ekipējumu un palīdzības apjomu Ukrainai palielināt.
Krievijas atbalstīto un apbruņoto kaujinieku cīņas ar Ukrainas armiju valsts austrumos notiek kopš pavasara, kad aprīlī bruņotas bandas pārņēma valsts un drošības iestāžu ēkas, pasludinot Doņeckas un Luhanskas "tautas republikas".
Pirms tam martā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kaujas nav izdevies apturēt pamieram, kas septembra sākumā noslēgts Minskā.
Kijeva un Rietumi apsūdz Maskavu ieroču, tehnikas un kaujinieku nosūtīšanā uz Ukrainu, kā arī miera plāna nosacījumu neievērošanā. Tikmēr Kremlis savu saistību ar konfliktu turpina noliegt.
