Rietumiem jāpaplašina sankcijas pret Krieviju, ņemot vērā, ka situācija Ukrainas austrumos līdz šim tikai pasliktinājusies, ceturtdien uzsvērusi Lietuvas Daļa Grībauskaite, kas ieradusies uz Eiropas Savienības (ES) samitu Briselē.
Pēc viņas teiktā, faktiski Ukrainas austrumos sākusies "tieša, reāla de facto valsts daļas inkorporācija Krievijas teritorijā".
Par īpaši nekaunīgu un šokējošu rīcību Grībauskaite atzinusi Krievijas rubļa ieviešanu Maskavas atbalstīto kaujinieku ieņemtajās teritorijās.
"Tā ir tieša vienas valsts daļas okupācija," žurnālistiem sacījusi Lietuvas prezidente. "Nav ne mazāko šaubu, ka tādēļ vien sankcijas būs jāpastiprina, jāpaplašina un ne par kādu to atvieglināšanu nevar būt ne runas."
ES 2014.gadā noteica pret Krieviju divas atsevišķas sankciju paketes, vispirms iesaldējot ar Krimas aneksiju saistīto Krievijas amatpersonu kontus Eiropā un aizliedzot tām iebraukt bloka valstīs, bet vēlāk, kad virs Ukrainas austrumiem tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna, ieviešot sankcijas arī noteiktām Krievijas ekonomikas nozarēm.
Līdzīgas sankcijas Maskavai noteikušas arī Amerikas Savienotās Valstis, kas šonedēļ tās pagarināja.
Iepriekš, piedaloties Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu līderu apspriedē Hāgā, Grībauskaite uzsvēra, ka Eiropas Savienībai vairāk un efektīvāk jāinvestē savā aizsardzībā.
Pēc viņas teiktā, šai nolūkā jāveicina Eiropas militārās rūpniecības sadarbība, straujāk jāveido Eiropas aizsardzības fonds, nodrošinot iespēju tajā iesaistīties arī mazākiem uzņēmumiem, kā arī jāstiprina valstu noturība pret kiberuzbrukumiem un hibrīdapdraudējumiem.
Vienlaikus prezidente uzsvērusi, ka ciešāka ES dalībvalstu sadarbība aizsardzības jomā nedrīkst dublēt NATO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
