Grieķija 6.maijā rīkos pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, paziņoja premjerministrs Luks Papadems pēc tikšanās ar valsts prezidentu un savu pagaidu valdību.
Ir gaidāms, ka šajās vēlēšanās nebūs skaidra uzvarētāja un to rezultāts var apdraudēt starptautiskā aizdevuma plāna īstenošanu.
Papadems sacīja, ka viņa pagaidu valdība ir paveikusi savu darbu, pagājušajā mēnesī nodrošinot jauna starptautiska aizdevuma piešķiršanu Grieķijai un valsts parāda pārstrukturēšanu.
"Grieķija ir grūta ceļa vidū. Mūs izvēle noteiks ne vien to, kāda valdība pēc vēlēšanām tiks izveidota, bet arī Grieķijas kursu nākamajos gadu desmitos," Papadems trešdienas vakarā sacīja televīzijas uzrunā valsts iedzīvotājiem.
Papadems pauda cerību, ka jaunais parlaments, kuram būs jāpieņem smagas reformas, lai nodrošinātu starptautiskā aizdevuma maksājumus, sanāks kopā līdz 17.maijam.
Šīs būs pirmās vēlēšanas, kopš 2009.gada beigās sākās Grieķijas parāda krīze, kas ievilka valsti lielākajā recesijā kopš Otrā pasaules kara un satricināja Eiropas vienoto valūtu eiro. Tām var sekot ilgas sarunas par valdošās koalīcijas veidošanu.
Konservatīvā partija "Jaunā demokrātija" un sociālistu partija "Panhellēnistiskā sociālistiskā kustība" (PASOK), kuras ir Papadema valdībā, valdības taupības pasākumu atbalstīšanas dēļ ir zaudējušas sabiedrības atbalstu.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka popularitāte pieaug nelielām partijām, kuras ir pret Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pieprasītajiem taupības pasākumiem, kas Grieķijai ir jāīsteno kā nosacījums starptautiskā aizdevuma saņemšanai.
Saskaņā ar jaunāko aptauju datiem "Jaunā demokrātija" vēlēšanās iegūs no 18 līdz 25 procentiem balsu, bet PASOK - no 11 līdz 16 procentiem.
6.maiju kā parlamenta vēlēšanu ticamāko datumu jau 2.aprīlī minēja kāda Finanšu ministrijas amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti. Pirms tam bija prognozēts, ka vēlēšanas varētu notikt aprīļa beigās.
Parlamenta vēlēšanas sākotnēji bija gaidāmas pagājušajā gadā, bet pērn novembrī atkāpās premjerministrs Georgs Papandreu un tika izveidota nacionālās vienotības valdība Luka Papadema vadībā.
Eiro zona martā apstiprināja 130 miljardu eiro (91,3 miljardu latu) lielu starptautisko aizdevumu Grieķijai, kas tiks piešķirts pakāpeniski līdz 2015.gadam. Arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) izlēma piešķirt jaunu 28 miljardu (19,7 miljardu latu) aizdevumu Grieķijai.
Grieķija pirmo aizdevumu 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) apmērā saņēma 2010.gada maijā, taču tas izrādījās nepietiekams, lai valsti paglābtu no bankrota.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
