Papandreu iepriekš paziņoja, ka vēlas "atbrīvot ceļu" nacionālā izlīguma valdībai pr kuras izveidi jau norit sarunas ar opozīciju.
Jau vēstīts, ka abas galvenās Grieķijas politiskās partijas - valdošā sociālistiskā partija PASOK un labējā opozīcijas partija "Jaunā demokrātija" - ir vienojušās par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 19.februārī.
Lielākās opozīcijas partijas "Jaunā demokrātija" līderis Antonis Samars jau vairākas nedēļas bija pieprasījis ārkārtas vēlēšanu rīkošanu kā nosacījumu tam, lai viņa partija atbalstītu Grieķijas glābšanas plānu. Svētdienas vakarā viņš piekrita piedalīties nacionālās vienotības valdībā ar nosacījumu, ka tiks izlemts par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu.
PASOK līderis premjerministrs Georgs Papandreu iepriekš bija iebildis pret ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, lai neradītu iespējamu nestabilitāti valsts milzu parāda apstākļos.
Par vēlēšanām tika runāts sanāksmē, kurā piedalījās finanšu ministrs Evangels Venizels, kurš pirmdien Briselē vadīs Grieķijas delegāciju eiro zonas valstu finanšu ministru sanāksmē, un valsts parādu pārraugošās aģentūras vadītājs Petrs Kristodulu.
Vienošanās par jaunas valdības veidošanu tika panākta gandrīz divu stundu ilgā sanāksmē aiz slēgtām durvīm, kurā piedalījās Papandreu, Samars un Papulijs.
"Premjerministrs Georgs Papandreu jau ir paziņojis, ka viņš nevadīs jauno valdību. Rīt [pirmdien] notiks jaunas sarunas starp premjerministru [Papandreu] un opozīcijas vadītāju [Samaru] par jauno premjeru un jauno valdību," teikts oficiālā paziņojumā pēc šīs sanāksmes.
Grieķijas televīzija, atsaucoties uz avotiem politiskajās aprindās, svētdien ziņoja, ka Evangels Venizels no PASOK, kurš iepriekš tika minēts kā iespējamais nākamais premjerministrs, paliks finanšu ministra amatā. Tagad tiek minēti citi premjera amata kandidāti, tostarp bijušais ārlietu ministrs Petrs Molivjatis no opozīcijā esošās labējās partijas "Jaunā demokrātija". Pēc politiķu teiktā, viņi cer jauno valdību izveidot jau svētdien.
Lielākās opozīcijā esošās partijas "Jaunā demokrātija" līderis Antonis Samars svētdien paziņoja, ka priekšnoteikums nacionālās vienotības valdības izveidošanai ir Papandreu demisija. Papandreu svētdien aicināja Samaru ierasties pie prezidenta Papulija, lai kopīgi apspriestu iespējas atrisināt krīzi.
Papandreu iepriekš uzstāja, ka nacionālas vienotības valdība jāveido, lai īstenotu glābšanas plāna nosacījumus, ko pagājušajā mēnesī pēc intensīvām sarunām vienojās Eiropas Savienības (ES) līderi.
Savukārt opozīcijā esošā labējā partija "Jaunā demokrātija" noraidīja piedāvājumu, vairākkārt aicinot Papandreu izsludināt ārkārtas vēlēšanas nekavējoties.
Papandreu pauda gatavību atkāpties, bet nekavējoties rīkot ārkārtas vēlēšanas atteicās, jo, pēc viņa teiktā, tā būtu "katastrofa".
Pirms uzticības balsojuma piektdienas vakarā Papandreu parlamentam teica, ka nacionālās vienotības valdību varētu veidot viņa vadītā sociālistiskā partija PASOK un opozīcijā esošā labējā partija "Jaunā demokrātija".
Papandreu savā runā pirms uzticības balsojuma parlamentā uzsvēra, ka viņam neesot svarīgi, vai viņš saglabās premjera amatu, kurā viņš ir kopš uzvaras iepriekšējās vēlēšanās pirms diviem gadiem. Par uzticību Papandreu sestdien neilgi pēc pusnakts nobalsoja 153 no 300 parlamenta deputātiem, bet 147 bija pret. Papandreu vadītajai sociālistiskajai partijai PASOK ir 152 deputāti parlamentā.
Pēc PASOK politiķu teiktā, jaunā valdība strādās līdz februārim, kad notiks ārkārtas vēlēšanas.
Jau vēstīts, ka Grieķijas valdības vadītājs pagājušo pirmdien šokēja pasauli, aicinot sarīkot referendumu par pagājušajā nedēļā ES samitā pieņemto vienošanos par Grieķijas glābšanu. Savukārt trešdien Papandreu pēc tikšanās ar Eiropas valstu līderiem Francijas kūrortpilsētā Kannās paziņoja, ka referendums par ES samitā Briselē panākto Grieķijas glābšanas plānu varētu tikt rīkots 4.decembrī.
Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka aizdevuma kārtējo maksājumu astoņu miljardu eiro (5,6 miljardi latu) vērtībā Grieķijai ES šomēnes varētu arī neizmaksāt un maksājumus apturēt, līdz Grieķija nebūs izpildījusi savas saistības.
Grieķija nevarēs saņemt šo 110 miljardu eiro (77 miljardu latu) vērtā aizdevuma daļu, kas tai nepieciešama kārtējo saistību izpildei, "kamēr nebūs pārliecības par Grieķijas varas iestāžu vēlmi izpildīt tikai pirms dažām dienām dotos solījumus", teica ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Rēna pārstāvis, norādot, ka aizdevuma daļas saņemšanai vēl nepieciešama arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) piekrišana.
Pašlaik nerimst bažas, ka Grieķija var piedzīvot bankrotu, ja nedabūs nākamo starptautiskā aizdevuma kārtu no Eiropas Savienības, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas. Aizdevēji nav mierā ar Atēnu gauso progresu reformu jomā. Kā viena no iespējām tiek apspēlēta arī Grieķijas izstāšanās no eiro zonas.
Venizels ir paziņojis, ka aizdevuma kārtējais maksājums Grieķijai ir nepieciešams līdz 15.decembrim, pretējā gadījumā tā nespēs pildīt savas saistības.
Venizels piektdien apstiprināja partneriem ES, ka Grieķija oficiāli ir atteikusies no plāna rīkot referendumu par ES otro palīdzības paketi.