Svētdien aizvadītajās Gruzijas prezidenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis premjerministra Bidzinas Ivanišvili koalīcijas "Gruzijas sapnis" pārstāvis Giorgijs Margvelašvili, liecina rezultāti pēc balsu saskaitīšanas 97% iecirkņu.
Oficiālie rezultāti liecina, ka par Margvelašvili nobalsojuši aptuveni 62% vēlētāju, bet par viņa tuvāko konkurentu līdzšinējā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili partijas - Apvienotās nacionālās kustības - kandidātu bijušo parlamenta spīkeru Dāvidu Bakradzi saņemti tikai nepilni 22% balsu.
Vēlētāju aktivitāte svētdien bija 46,6%, liecina Gruzijas Vēlēšanu komisijas apkopotā informācija.
Komisijas priekšsēdētāja Tamāra Žvanija pirmdienas rītā izplatītajā paziņojumā norādīja, ka vēlēšanas aizritējušas bez būtiskiem pārkāpumiem.
Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) pauda atzinību par Gruzijā aizvadīto vēlēšanu norisi.
"Pozitīvajās un atklātajās vēlēšanās Gruzijas tauta apstiprinājusi pagājušā gada vēsturisko varas nodošanu," teikts EDSO misijas vadītāja izplatītajā paziņojumā, kurā norādīts, ka vēlēšanas notikušas "draudzīgā un konstruktīvā gaisotnē".
Bakradzi jau atzinis savu sakāvi un apsveicis Margvelašvili ar uzvaru.
Savukārt pats Margvelašvili par savu uzvaru paziņoja jau svētdien. "Es jums esmu ļoti pateicīgs. Tā ir mūsu kopīgā uzvara," uzrunājot savus atbalstītājus, norādīja Margvelašvili.
Līdz šim maz zināmais akadēmisko aprindu pārstāvis Margvelašvili solījis turpināt darbu pie iepriekšējā prezidenta izvirzītajām prioritātēm - panākt valsts pievienošanos NATO un Eiropas Savienībai (ES).
Jau ziņots, ka par Gruzijas prezidenta amatu svētdien sacentās 23 kandidāti.
Līdzšinējais Gruzijas prezidents Saakašvili vēlēšanās nekandidēja, jo jau ieņēmis prezidenta amatu divus likumā atļautos pilnvaru termiņus.
Šīs vēlēšanas iezīmē ne tikai Saakašvili ēras noslēgumu, bet, visticamāk, arī beigas Saakašvili gadu ilgajai domstarpību un nesaskaņu plosītajai politiskajai kopdzīvei ar Ivanišvili, kurš solījis atkāpties no valdības vadītāja amata drīz pēc prezidenta vēlēšanām un paziņot par savu pēcteci šajā amatā.
Ivanišvili licis manīt, ka nākamais premjerministrs varētu būt kāds no pašreizējās valdības ministriem, taču sīkāka informācija pašlaik netiek izpausta.
Televīzijā pārraidītajā uzrunā Saakašvili mudināja savus atbalstītājus pieņemt vēlēšanu iznākumu, vienlaikus gan uzsverot, ka tas uzskatāms par "nopietnu novirzi" no Gruzijas ceļa, kas bija vērsts uz attīstību.
"Gruzijas vēlētāji ir pauduši savu gribu. Es vēlos pateikt visiem, kuri nav apmierināti ar rezultātiem, - mums ir jāciena vairākuma viedoklis," norādīja Gruzijas līdzšinējais prezidents.
45 gadus vecais Saakašvili iepriekš sacījis, ka arī pēc vēlēšanām grib būt aktīvs Gruzijas politiskajā dzīvē. Ivanišvili savukārt nodēvējis viņu par "politisku līķi" un brīdinājis, ka Saakašvili pēc prezidenta amata pamešanas var nākties atbildēt uz apsūdzībām par viņa varas desmit gados pastrādātajām nelikumībām.
Lai gan Saakašvili solījis palikt Gruzijā, kāds viņa tuvs sabiedrotais aģentūrai AFP atklāja, ka augsta ranga ASV amatpersonas Saakašvili aicinājušas vismaz uz laiku doties uz Savienotajām Valstīm.
Saakašvili varas gados veiktas būtiskas reformas - samazināta korupcija, uzbūvēta jauna infrastruktūra un panākta ekonomikas atjaunošana. Taču viņa rosinātās reformas sadusmoja daudzus, kuri straujajās pārmaiņās jutās atstumti, savukārt citus neapmierināja policijas brutalitāte opozīcijas protestu apspiešanā.
Pēc šīm vēlēšanām saskaņā ar grozījumiem konstitūcijā tiks ierobežotas prezidenta pilnvaras, daļu varas nododot premjerministram.
Kaukāza pētījumu resursu centru direktors Koba Turmanidze norāda, ka šobrīd ir būtiski uzzināt, kurš varētu ieņemt Ivanišvili krēslu.
"Tas šobrīd ir vissvarīgākais, jo prezidents vairs nebūs centrālā figūra, un nākamais premjerministrs būs daudz ietekmīgāks," skaidro Turmanidze.
Tikmēr Krievija pēc Gruzijā aizvadītajām vēlēšanām pirmdien pauda piesardzīgu optimismu.
"Mēs cerēsim, ka šīs varasiestādes veidos tādu politiku, kas būtu Krievijai draudzīga un radītu labas kaimiņattiecības," norādīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
