Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili paziņojis, ka būtu pieņemamāk, ja viņa vadīto valsti lietuviski sauktu par Georgiju vai Sakartvelo, jo patlaban lietotais nosaukums Gruzija atspoguļo valsts nosaukuma versiju krievu valodā.
"Zināmā mērā nosaukums šajā gadījumā definē to, caur kuru valsti mēs uztveram viens otru. Saucot mūs par Gruziju, tiek definēts, ka mūsu attiecības iet caur Krievijas virzienu, un es domāju, ka nosaukuma maiņa uz divpusējāku, daudz piemērotāku formātu - vai tā būtu eiropeiskā Georgija vai gruzīnu Sakartvelo - daudz labāk apraksta mūsu attiecības. Mēs viens ar otru nesazināmies caur Krievijas vektoru, mums ir tieša komunikācija,," Margvelašvili norādīja Lietuvas žurnālistiem Tbilisi.
Valsts lietuviešu valodas komisija nav konstatējusi iemeslus, kuru dēļ būtu jāmaina Gruzijas nosaukums lietuviešu valodā, ņemot vērā, ka pašreizējai versijai ir sena izmantošanas vēsture un unikāla forma, kas atbilst lietuviešu valodai. Komisija arī norādījusi, ka autentiskais nosaukums Sakartvelo netiek izmantots nevienā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī.
Margvelašvili arī uzsvēra, ka Gruzija vēlas ciešākas attiecības ar Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem, tomēr šos centienus traucē Krievija.
"Okupācija patiesībā nenotika 2008.gadā, okupācija īstenībā notika deviņdesmito gadu sākumā ar formātu, ko mēs tagad saucam par "hibrīdkaru". Un no tā brīža mēs diemžēl bijām spiesti maksāt par mūsu brīvību, mūsu cieņu būt neatkarīgai valstij, neatkarīgai nācijai. Un Krievija to darīja, viņi izplānoja, ka ar okupācijas palīdzību viņi apturēs Gruzijas attīstību," viņš uzsvēra, vēršot uzmanību, ka 300 000 cilvēku ir kļuvuši par bēgļiem, kuriem nepieciešama palīdzība.
"Attīstība nozīmē turpmāku integrāciju Eiropā un turpmāku mūsu sabiedrības demokratizāciju un valsts stiprināšanu," piebilda prezidents.
Pēc viņa teiktā, starptautiskās sabiedrības nepietiekamā reakcija uz Dienvidosetijas un Abhāzijas okupāciju izraisīja Krievijas agresiju.
"Gruzijas jautājuma iekļaušana attiecībās ar Krieviju stiprina Gruzijas un pārējā reģiona drošību. Ja mēs deviņdesmitajos gados vai 2008.gadā būtu likuši Krievijai maksāt par bruņoto spēku vienību ievešanu miermīlīgā kaimiņvalstī un mūsu valsts daļas okupāciju, krīzi Ukrainā būtu vieglāk prognozēt un novērst. Viņi guva mācību, iemācījās rīkoties, viņi rīkojās ātri, viņi bija daudz organizētāki nekā mūsu sabiedrotie, kuriem pēc Gruzijas nāca vēl viens pārsteigums," sacīja Margvelašvili.
"Tādēļ es domāju, ka ir pareizi ar Krieviju būt ļoti nepārprotamiem un ļoti patiesiem. Krievi ir ļoti patiesi, viņi runā par savu ārpolitiku, viņiem ir doktrīna par priviliģēto interešu zonām, viņi runā ļoti atklāti. Un viņi ļoti atklāti runā par Krievijas Federācijas tiesībām uzraudzīt un ietekmēt savus kaimiņus. Un mums ir ļoti nepārprotami jāatbild Krievijai, visām valstīm, kuras tic labajai gribai, starptautiskajām tiesībām, kuras tic spēles noteikumiem valstu starpā," viņš paziņoja žurnālistiem.