Harkovā pilnībā atbrīvota apgabala administrācijas ēka, kuru svētdien ieņēma prokrieviski noskaņoti demonstranti, atsaucoties uz Ukrainas iekšlietu ministru Arsenu Avakovu, vēsta aģentūra UNIAN.
"Harkova. Apgabala administrācijas ēka ir pilnībā atbrīvota no separātistiem. Sācies darba process. Paldies tiem, kas palīdzēja. Es strādāju Harkovā. Lūdzu harkoviešus atbalstīt adekvātu noregulēšanas procesu," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis Avakovs.
Nekādi paskaidrojumi, vai prokrieviskie protestētāji ēku pametuši labprātīgi, nav sniegti.
Vēstīt, ka svētdien vairākās Ukrainas austrumu pilsētās notika kārtējie prokrieviski noskaņoto aktīvistu mītiņi.
Doņeckā separātisti ieņēmuši Doņeckas apgabala administrācijas ēku, pirms tam tajā pa logu iemetot granātu. Savukārt Luhanskā, kur aptuveni tūkstotis mītiņotāju bija ieradušies uz protesta akciju pie Ukrainas drošības dienesta mītnes, protestētājiem pēc sadursmēm ar tiesībsargājošajām iestādēm izdevies ieņemt ēku. Sadursmēs cietuši divi cilvēki - milicis un kāda mītiņa dalībniece, informē Ukrainas mediji.
Apgabala administrācijas ēka ieņemta arī Harkovā. Miliči neesot centušies apturēt ēkas ieņemšanu, bet, kad protestētāji iekļuvuši ēkā, pa atvērtiem logiem no tās atskanējuši saucieni: "Milicija ir ar tautu!".
Tikmēr jau izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos. Šādas aizdomas pauž vairāku Rietumu mediju žurnālisti.
Ukrainas Iekšlietu ministrija, cenšoties "atvēsināt" apgabalu administrāciju ēku ieņēmējus, nākusi klajā ar publisku atgādinājumu, ka par līdzdalību šādās aktivitātēs draud brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.
Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
