ASV prezidenta Donalda Trampa izraudzītā Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora amata kandidāte Džīna Haspela trešdien solījusi, ka viņas uzraudzībā CIP nespīdzinās aizturētos.
Haspela, kura izpelnījusies kritiku par savu lomu pretrunīgi vērtētajā CIP nopratināšanas programmā, uzsvēra, ka neatbalstīs spīdzināšanu, ja tiks apstiprināta CIP direktora amatā.
"Pēc dienesta tajā juceklīgajā laikā varu personiski un bez vicināšanās apsolīt, ka manā vadībā, CIP neatsāks šādu aizturēšanas un nopratināšanas programmu," solīja Haspela.
Pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem viņai kā CIP slepeno operāciju amatpersonai bijusi zināma loma par terorismu aizdomās turēto pratināšanā, izmantojot, kā tiek apgalvots, apšaubāmas metodes.
Berlīnē bāzētā bezpeļņas juridiskā organizācija Eiropas Konstitucionālo un cilvēktiesību centrs pērn jūnijā aicināja Vācijas federālo prokuratūru izsniegt orderi viņas aizturēšanai.
Haspela strādājusi CIP vairāk nekā trīs desmitgades. Kopš 2017. gada februāra viņa ir CIP direktora vietniece.
2002. gadā Haspela pārraudzījusi vienu no tā dēvētajiem CIP melnajiem objektiem jeb slepenajiem aizturēšanas centriem.
Šajā laikā divi cilvēki, par kuriem bija aizdomas, ka viņi ir "Al Qaeda" teroristi, atbilstoši izskanējušajām apsūdzībām esot spīdzināti.
Kā teikts Senāta ziņojumā, Abu Zubaida un Abds ar Rahims an Nashiri vairākas reizes pakļauti slīcināšanas imitācijai, viņiem liegts miegs, turklāt viņi pakļauti arī citām apšaubāmām metodēm. Abi vēlāk nogādāti ASV militārajā cietumā Gvantanamo.
Vairākus CIP ziņojumus, kuros aprakstīta Abu Zubaidas pratināšana, parakstījusi Haspela, 2017.gada februārī vēstīja pētnieciskās žurnālistikas vietne "ProPublica".
Haspelai bijusi arī zināma loma CIP 2005. gada lēmumā iznīcināt pratināšanu ierakstus, vēsta laikraksts "The New York Times" un citi ASV mediji.
Haspela CIP tiek augstu vērtēta, ziņo ASV mediji. Sagaidāms, ka amatā stāšanās gadījumā viņa turpinās īstenot Pompeo politikas virzienus un uzturēt līdzšinējā direktora prioritātes.
