Pentagons sācis izvirzīt bruņoto spēku vienības izejas pozīcijās gadījumam, ja ASV prezidents Baraks Obama izšķirtos par militāro operāciju pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, piektdien paziņojis aizsardzības ministrs Čaks Heigels.
Arvien skaļāk izskanot aicinājumiem pielietot spēku pret Damaskas režīmu, kas, iespējams, izmantojis pret nemierniekiem ķīmiskos ieročus, ASV bruņoto spēku vadība sākusi sagatavot "piedāvājumus" Obamam, ja viņš izšķirtos par uzbrukumu Sīrijai, savā lidmašīnā ceļā uz Malaiziju žurnālistiem sacīja Heigels.
Vienlaikus viņš atteicās sniegt jebkādas sīkākas ziņas par pozīcijās izvirzāmo ASV vienību atrašanās vietu un skaitu.
"Aizsardzības ministrijai ir pienākums sniegt prezidentam piedāvājumus jebkurai situācijai," norādīja ministrs.
Tikmēr amerikāņu mediji ziņo, ka uz reģionu nosūtīti ASV karakuģi iespējamajam raķešu triecienam, taču Heigels atteicās šīs ziņas komentēt.
Vienlaikus ASV laikraksti vēsta par iespējamajām domstarpībām Obamas administrācijā par riskiem, kādus radītu vēl viena ASV militārā iejaukšanās Tuvajos Austrumos.
"Prezidents pieprasījis Aizsardzības ministrijai piedāvājumus. Kā vienmēr, Aizsardzības ministrija ir gatava (..) izteikt Savienoto Valstu prezidentam visus piedāvājumus jebkurai situācijai," izteicās Heigels.
Vienlaikus gan ministrs, gan citas Pentagona amatpersonas ļāvušas noprast, ka nekāds lēmums par iespējamo militārā spēka pielietošanu vēl nav pieņemts.
Tajā pašā laikā laikraksts "The New York Times" sestdien ziņo, ka ASV amatpersonas apsver iespēju izmantot Kosovas precedentu, kā pamatu operācijai pret Sīriju, kas tiktu veikta bez ANO mandāta.
1998-1999.gada konflikta laikā Krievija atbalstīja toreizējā Dienvidslāvijas prezidenta Slobodana Miloševiča režīmu, kas tika apsūdzēts noziegumus pret Kosovas civiliedzīvotājiem. Ņemot vērā Maskavas veto tiesības ANO Drošības padomē, nebija cerību ka tiktu apstiprināta rezolūcija, kas pilnvarotu militāra spēka lietošanu pret Belgradu.
Tomēr 1999.gadā NATO sāka no gaisa bombardēt dienvidslāvu spēkus, to pamatojot ar smago humāno situāciju, kura izveidojusies to darbības rezultātā. Gaisa bombardēšana ilga 78 dienas.
Arī šodien Krievija iebilst pret jebkādu ANO rezolūciju, kas dotu mandātu spēka lietošanai pret Asada režīmu.
"Būtu pārāk daudz teikt, ka mēs gatavotu juridisko pamatojumu operācijai, jo prezidents nav pieņēmis lēmumu," intervijā "The New York Times" izteikusies kāda vārdā neminēta amatpersona. "Taču Kosova, protams, ir precedents kaut kam tādam, kas, iespējams, ir līdzīgs."
Intervijā televīzijas kanālam CNN Obama piektdien atzina, ka iespējamā ķīmisko ieroču lietošana Sīrijā ir "liels notikums, kas rada milzu satraukumu".
Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka pastāv šaubas par to, vai ASV nepārkāptu starptautiskās tiesības, ja uzbruktu kādai citai valstij bez ANO Drošības padomes pilnvarojuma.
Tajā pašā laikā kāda jordāniešu amatpersona sestdien paziņoja, ka Jordānijā tuvākajā laikā paredzēta Rietumvalstu un musulmaņu valstu militārpersonu tikšanās, lai apspriestu situāciju Sīrijā.
Tikšanās notiks tuvākajās dienās, un to organizē Jordānijas armijas štāba priekšnieks Muhameds az Zābans un ASV bruņoto spēku Centrālās grupas komandieris ģenerālis Loids Ostins, kurš atbildīgs par Tuvajiem Austrumiem.
Sanāksmē piedalīsies ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Mārtins Dempsijs, kā arī Saūda Arābijas, Kataras, Turcijas, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas un Kanādas štābu priekšnieki, pavēstījusi amatpersona, kuru citē aģentūra "Petra".
Amatpersona piebildusi, ka tikšanās dos iespēju apspriest "ar reģiona drošību saistītos jautājumus un Sīrijas krīzes sekas".
Bažījoties par iespējamo Sīrijas konflikta pārsviešanos uz Jordāniju, ASV uz turieni jau nosūtījušas iznīcinātājus "F-16" un zenītraķešu kompleksus "Patriot", kā arī 1000 vīru lielu armijas vienību to apkalpošanai.
