Ridere - Fisere nosūtījusi vēstuli ar atzīšanās rakstu Leidenes mēram Henrijam Lenferinkam. Viņa pavēstījusi, ka 1946. gada 1. martā sašāvusi būvuzņēmēju Fēliksu Guljē, jo domājusi, ka viņš ir kolaboracionists, kurš nepelnīti izbēdzis no soda.
Guljē iepriekš bija arestēts, jo viņa firma izpildīja vācu okupācijas iestāžu pasūtījumus, taču pats firmas īpašniekts tika atzīts par nevainīgu. Vēlāk atklājās, ka viņa ģimene kara laikā slēpusi ebrejus un finansiāli palīdzējusi pretošanās kustībai.
Par nelaimi tobrīd aktīvai pretošanās kustības dalībniecei Riderei - Fiserei par to nekas nebija zināms un, šaujot uz būvuzņēmēju, viņa uzskatījusi, ka soda nodevēju.
Guljē mira ātrās palīdzības mašīnā pa ceļam uz slimnīcu.
Slepkava tikusies ar sava upura mazbērniem, par tikšanās laikā runāto ziņu nav.
Kā žurnālistiem atzinis Leidenes mērs, maz ticams, ka Riderei - Fiserei nāksies stāties tiesas priekšā par savu nodarījumu, jo tam iestājies noilgums, tomēr viņas atzīšanās kā pieklājas nodota prokuratūras rīcībā.