Naktī no svētdienas uz pirmdienu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu skaits nomainījās no 27 uz 28, blokam oficiāli pievienojusies Horvātija.
Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā pievienošanās ES tika atzīmēta ar vērienu. Pilsētas centrālajā laukumā pulcējās tūkstošiem cilvēku. Uz svinīgo pasākumu bija ieradušies arī Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu un vēl vairāk nekā 100 citas ES amatpersonas.
Savukārt uz Horvātijas robežpunkta ar Slovēniju pusnaktī simboliski tika noņemts uzraksts "muita", bet uz robežas ar Serbiju uzstādīta zīme "Eiropas Savienība".
Pagājušajās nedēļas (ES) Padomes sanāksmes tikšanās reizē bloka valstu un valdību vadītāji jau sirsnīgi apsveica Horvātijas premjerministru Zoranu Milanoviču ar valsts pievienošanos ES. "Tas patiesi ir vēsturisks mirklis," pagājušonedēļ teica Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs, izraisot Horvātijas premjeram veltītu aplausu vētru.
Pašu horvātu atbalsts valsts dalībai blokā gan sarucis līdz aptuveni 50%, salīdzinot ar pērn referendumā reģistrētajiem 66%.
Tāpat arī tikai divus ar pus mēnešus pirms Horvātijas pievienošanās ES, tās iedzīvotāji notikušajās EP deputātu vēlēšanās uzrādīja vienu no zemākajām aktivitātēm ES vēsturē - vēlēšanās piedalījies vien 20,7% vēlētāju. Tas ir viens no visu laiku zemākajiem ES rādītājiem, kopš Slovākijas EP deputātu vēlēšanām 2004.gadā, kad tajās piedalījās 17 % iedzīvotāju.
Vēlēšanās uzvarēja Horvātijas parlamenta opozīcijas labējā spārna koalīcija, kuras vadībā atrodas Demokrātiskā savienība (HDZ).
Horvātija iestāšanās sarunas uzsāka 2005.gadā un noslēdza 2011.gada vidū. Adrijas jūras krasta valsts ir pirmā ES jaunā dalībvalsts kopš Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās 2007.gadā un tikai otrā bijušās Dienvidslāvijas valsts, kas pievienojusies ES. Slovēnija pievienojas 2004.gadā.
Valsti gan sagaida ne tikai svinības, jo līdz ar pievienošanos tiks izdarīts lielāks spiediens no citām ES valstīm, lai Horvātija pēc iespējas ātrāk samazinātu savu samērā augsto korupcijas līmenī. Pēc Lincas Universitātes pētnieku pētījumiem, no ES valstīm tikai Slovēnijā ir augstāks korupcijas līmenis kā Horvātijai. Pētījumā tika analizētas visas ES un ES kandidātvalstis.
Līdzīgus secinājumus par korupcijas riskiem norāda arī ASV auditorfirma "Ernst&Young".
Arī ar Māstrihtas kritērijiem Horvātija nav teicamniece. Piemēram, EK šogad prognozē Horvātijai budžeta deficītu 4,7% apmērā, bet nākamgad pat 5,6% no IKP. ES noteiktais "limits" ir 3%.
Bez darba Horvātijā ir aptuveni 350 000 iedzīvotāji no aptuveni 4,4 miljoniem valstī dzīvojošajiem, lēš horvātu ziņu medijs "croatiantimes".
EK prognozē, ka gada laikā bezdarba % varētu sasniegt pat 18%. Līdz ar to prognozējami, ka valsts tiks pastiprināti mudināta gan atjaunot izaugsmi, gan stiprināt valsts finansiālo stāvokli un stingru fiskālo politiku.
Horvātijas uzņemšana ES ir septītā reize, kad savienība paplašinājusies.
Latvijas pievienošanās ES notika 2004.gada 1.maijā, kopā ar mūsu valsti pievienojās Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
Horvātijas pievienošanās ir arī par iemeslu kāpēc Latvija no nākamā EP sasaukuma zaudēs vienu eiroparlamentārieša vietu. Proti, lai nodrošinātu atbilstību Lisabonas līguma noteiktajam deputātu skaita ierobežojumam līdz 751 un garantētu vietas arī Horvātijas deputātiem, EP pieņēma ierosinājumu par vietu sadalījuma maiņu pēc 2014. gada, kas paredz 12 ES dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, deputātu skaitu samazināt. Latvijai skaits samazināsies no 9 vietām uz 8.
Šobrīd kā nākamās potenciālās valstis, kas varētu pievienoties ES, minamas - Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Melnkalne, Serbija un Turcija. Šo valstu pievienošanās ātrumu gan bremzē pašu valstu iekšpolitiskie noskaņojumi un spēku sadalījumi starp labējām un kreisajām politiskajām partijām, kā arī iekšējās ES debates par to cik tālu ES ir gatava paplašināties.
