Igaunija nav pieņēmusi Krievijas Aizsardzības ministrijas ierosinājumu Maskavā rīkot divpusējas militāri politiskās konsultācijas par militāro lidojumu un kuģošanas drošību Baltijas jūras reģionā, aģentūrai BNS paziņoja Igaunijas Aizsardzības ministrijas preses dienestā.
Ministrija trešdien Krievijas aizsardzības atašejam Tallinā iesniegusi atbildi, kurā teikts, ka Igaunijas Aizsardzības ministrija nevar pieņemt uzaicinājumu uz divpusējām militāri politiskajām konsultācijām Maskavā.
Igaunijas Aizsardzības ministrija neuzskata par iespējamu veidot divpusēju militāro sadarbību ar Krieviju, jo NATO 2014.gadā nolēma pārtraukt praktisko civilo un militāro sadarbību ar Maskavu, reaģējot uz Ukrainas Krimas pussalas aneksiju, informēja ministrijas preses dienestā, piebilstot, ka šāda NATO lēmuma iemesli nav zuduši un Krievija joprojām piedalās militārā konflikta saasināšanā Ukrainas austrumos.
Vienlaikus Igaunijas Aizsardzības ministrija norāda, ka tā ir ieinteresēta drošības stiprināšanā un savstarpējas uzticības palielināšanā dialogā ar Krieviju esošajos starptautiskajos formātos - visupirms NATO un Krievijas Padomē, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā.
Igaunijas Aizsardzības ministrijā uzsver, ka ir jāīsteno dialogs ar Krieviju, kas tiek koordinēts ar citām NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. "NATO un ES spēks ir ciešā sadarbībā, bet Igaunijas Aizsardzības ministrijas mērķis ir stiprināt šo spēku," uzsvēra ministrijā.
Tās vērtējumā divpusējās konsultācijas ar Krievijas Aizsardzības ministriju nepalīdzēs nostiprināt NATO un ES vienotību, bet gan sniegs Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmam iespēju noskaņot dalībvalstis vienu pret otru. Turklāt ierosinājums ir orientēts uz to, lai starptautiska līmeņa jautājumus padarītu par divpusējiem jautājumiem, un tas nav Igaunijas interesēs.
Vasarā Krievija piedāvāja Igaunijai apmainīties viedokļiem par militāri politisko situāciju Eiropā un iespēju robežās rast variantus sadarbības uzlabošanai starp ministrijām, tostarp apspriežot drošības situāciju Eiropā un Baltijas jūras reģionā, militāro mācību un militāro lidojumu jautājumus, brīdinājumus par bīstamām militārām darbībām un transponderu izmantojumu lidojumos.
27.jūlijā Igaunijai iesniegtajā vēstulē Krievijas Aizsardzības ministrija ierosināja septembrī Maskavā rīkot Igaunijas un Krievijas Aizsardzības ministrijas augstākā līmeņa ierēdņu konsultācijas saistībā ar iepriekšējās NATO un Krievijas Padomes sanāksmes rezultātiem un pieaugošo interesi par drošības garantēšanu Baltijas jūras reģionā.
8.augustā nosūtīta vēstule ar papildinājumiem šim ierosinājumam.
Jau ziņots, ka Krievijas Aizsardzības ministrija vērsās pie Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Somijas aizsardzības ministrijām ar priekšlikumu rīkot konsultācijas par lidojumu un kuģošanas drošību Baltijas jūras reģionā, cita starpā paredzot, ka militārajām lidmašīnām būtu jālido ar ieslēgtiem transponderiem un par lidojuma maršrutu būtu jāinformē kaimiņvalstis. Tomēr šo valstu amatpersonas negatīvi izteikušās par Krievijas priekšlikumu, nodēvējot to par Krievijas mēģinājumu šķelt NATO, savukārt Maskava šīs valstis kritizējusi par to, ka tās vilcinās atbildēt uz priekšlikumu.
Baltijas jūrā un gaisa telpā virs tās regulāri notiek incidenti starp Krievijas un citu valstu kara kuģiem un lidmašīnām. Krievija un NATO apsūdz viena otru, ka to lidmašīnas lido ar izslēgtiem transponderiem - ierīcēm, kas ļauj identificēt lidmašīnu un novērst sadursmes gaisā.
