Jau janvārī Indija īstenoja tālākas darbības rādiusa raķešu "Agni-IV" un "Agni-V" izmēģinājumus. Teorētiski tās var sasniegt visas Ķīnas nozīmīgākās lielpilsētas. Ķīnas laikraksts "Global Times" arī tūlītēji norādīja, ka raķešu izmēģinājumi rada tiešu draudu Ķīnas drošībai, kā arī izaicina pasaules centienus atteikties no atomieročiem. Laikraksts, kas ir tieši pakļauts Pekinas politiskajai vadībai, atzīmēja, ka Ķīnai vajadzētu atbildēt, nostiprinot militāro un ekonomisko klātbūtni Indijas okeānā.
Tas gan nav kavējis Indiju pēc iepriekš izmēģinātajām raķetēm, kuras var sasniegt pat 5000 kilometru attālumu, tagad izmēģināt agrāk izstrādātu un vājāku modeli ar tikai 700 kilometru darbības rādiusu. "Vice" norāda, ka Indija šo soli spērusi apzināti, simboliski turpinot bruņošanos sacīkstes, turklāt tā nesen noslēgusi līgumu, lai Seišelu salās izbūvētu Jūras spēku bāzi.
Ķīna tikmēr publisko tēlu veido, ar bruņošanos šķietami atbildot tikai tad, ja Indija ir izaicinoša. "Ķīna vēlas veidot draudzīgas saiknes ar Indiju, bet nesēdēs mierīgi, ja Indija ies pārāk tālu," teikts valsts kontrolētajā laikrakstā "Global Times".
Pēdējā gada laikā attiecības abu lielvaru starpā ir saasinājušās, ko īpaši iezīmēja atklātais konflikts uz starpvalstu robežas. Aptuveni 10 nedēļu garumā Indijas un Ķīnas karavīri aci pret aci stāvēja uz zemes teritorijas Himalaju kalnu grēdā, kuru par savu uzskata gan Indijas sabiedrotais Butāna, gan Ķīna.
#FirstOnThePrint Video of Indian & Chinese soldiers clashing at Pangong lake in Ladakh on August 15. @manupubby pic.twitter.com/qzZvVYFfjX
— ThePrint (@ThePrintIndia) August 19, 2017Savukārt kādā strīdus teritorijā pie Pangongas ezera desmitiem karavīru no katras valsts, kuri bija nosūtīti to sargāt, pagājušā gada augustā uzsāka agresīvu kautiņu. Tas gan veiksmīgi beidzies bez šaujamieroču lietošanas un nopietni ievainotajiem.
