Līdz šim lielā salu valsts to nekad vēl nav veikusi pilnībā, bet tikai aptuveni. Tā, piemēram, kādā 1996. gada likumā norādīts, ka pasaules lielākajā arhipelāgā ir vismaz 17 508 salas. Šī uzskaite gan bijusi tikai aptuvena, un nav atbildusi ANO kritērijiem.
To, cik pavirši līdz šim notikusi salu uzskaite, norāda fakts, ka oficiāli nav zināms pat netālu no galvaspilsētas Džakartas esošās populārās Tūkstoš salu grupas patiesais salu skaits, lai gan tās ir viens no populārākajiem vietējo atpūtnieku galamērķiem brīvdienās.
Indonēzija visu salu reģistrāciju cer paveikt, lai ANO palīdzētu aizsargāt tās suverenitāti un tiesības izmantot plašos ūdens resursus zvejai. ANO Jūras likuma konvencija nosaka, ka sala ir dabiski veidojusies ūdens ieskauta platība, kura pat paisuma laikā paliek virs ūdens virsmas. Savukārt salas nosaukums tiek atzīts, ja to atpazīst vismaz divi vietējie iedzīvotāji.
Jau 2012. gadā Indonēzija ANO konferencē norādījusi, ka tai ir 13 466 salas, kuras atbilst ANO definīcijai un kurām doti nosaukumi. Līdz šī gada augustam Indonēzija šo sarakstu vēlas papildināt par vēl aptuveni 1700 salām.
Uzdevumu sarežģī tas, ka valsts plešas kopumā aptuveni 1,9 miljonu kvadrātkilometru platībā.
Institūcijai, kas ir atbildīga par salu uzskaiti, katra sala esot jāapskata klātienē, jānosaka tās koordinātas, jānoskaidro nosaukums un tā skaidrojums, jāapraksta salas vēsture, daba un ģeogrāfiskie parametri.
Dažādu salu uzskaite un to atzīšana ANO palīdzētu valstij aizsargāt savus teritoriālos ūdeņus, kurus par saviem mēdz uzskatīt citas valstis. Nelegālā zveja Indonēzijai izmaksājot miljardiem eiro. Līdz šim robežsardze regulāri īstenojusi demonstratīvu aizturēto zvejas laivu spridzināšanu un zvejnieku izraidīšanu.
Uzskaite palīdzēs Indonēzijas valdībai cīnīties arī pret gadījumiem, kad salas savā kontrolē pārņem privātas kompānijas. Līdz šim bijuši gadījumi, kad vietējie iedzīvotāji bez kompensācijām padzīti no salas, lai tajos bez valsts ziņas būvētu viesnīcu kompleksus.
Paredzams, ka salu skaitīšana būs nebeidzams process, ņemot vērā, ka to skaitu laika gaitā maina zemestrīces, vulkānu darbība un ūdens līmeņa celšanās, norāda BCC.
