Šodien Lietuvas vēstniecība Ukrainā paziņoja, ka Lietuvas rīcībā ir 2013.gadā izsniegta Krievijas pilsoņa pase, kurā kā personas dzimšanas vieta ir norādīta "Krimas republika, Krievija". Tas liecina, ka Maskavai jau tad ir bijuši plāni anektēt Krimu, aģentūrai BNS sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
"Tas arī atklāj politisko kontekstu. Pase tika izsniegta dažus mēnešus pirms Krimas aneksijas, un šis fakts, tāpat kā citi fakti, parāda Krievijas konsekvento gatavošanos Krimas aneksijai, un ka šai aneksijai nebija nekāda sakara ar it kā notikušajiem krievvalodīgo tiesību pārkāpumiem, un viltus referendums, kura rezultātus starptautiskā sabiedrība atteicās atzīt, bija dūmu aizsegs kaimiņu teritorijas pārņemšanai, kas tika plānota jau iepriekš," teica Linkevičs.
Uz jautājumu, vai viņš domā, ka gadījums ar pasi liecina, ka Krievijā ir bijis zināms par gaidāmo Krimas aneksiju, Linkevičs atbildēja: "Tas mums ir jāpieņem. Ko viņi zināja, tagad ir grūti pateikt. Tomēr dokuments, kurā Krima ir minēta kā Krievijas daļa trīs mēnešus pirms pseidoreferenduma, - mums pašiem ir jāizlemj, ko tas nozīmē. Tas nozīmē, ka gatavošanās notika ļoti detalizēti, konsekventi un pamatīgi," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Krievijas pilsoņi jau 2013.gada decembrī - vairākus mēnešus pirms Krimas aneksijas - ir saņēmuši pases, kurās Krima ir minēta kā Krievijas sastāvdaļa, iepriekš vēstīja aģentūra UNIAN.
Lietuvas ĀM saistībā ar to ir ieguvusi pierādījumus, paziņojusi Lietuvas vēstniecība Ukrainā. Vēstniecība informēja, ka nesen Lietuvas konsulātā Kaļiņingradas apgabalā ir vērsies Krievijas pilsonis ar iesniegumu piešķirt atvieglota tranzīta dokumentu, lai cauri Lietuvai dotos no Kaļiņingradas apgabala uz Krievijas pamatteritoriju.
"Pases turētājs bija Kaļiņingradas apgabala iedzīvotājs, kurš ir dzimis Krimā 1992.gadā. Vēl vairāk, 2013.gada 24.decembrī izdotā [Krievijas] ārzemju pasē norādīts, ka dzimšanas vieta ir Krimas republika/Krievija," norādīja Lietuvas vēstniecība Ukrainā.
Vēstniecība uzsvēra, ka šī pase apgāž Krievijas oficiālo pozīciju pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, jo pase tika izdota nedēļu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ukrainas tā laika prezidenta Viktora Janukoviča tikšanās 2013.gada 17.decembrī Maskavā, kurā Krievijas puse piedāvāja Ukrainai aizdevumu 15 miljardu ASV dolāru (14 miljardi eiro) apmērā.
Vēstniecība norādīa, ka atvieglota tranzīta dokumenta izsniegšana Krievijas pilsonim tika atteikta.
Lietuvas Ārlietu ministrija mikroblogu vietnē "Twitter" ir publicējusi šīs pases lappuses attēlu.
Lietuva paziņoja, ka atbalsta Ukrainas suverenitāti, un nevar pieņemt šādu pasi un sniegt konsulāros pakalpojumus tās turētājam, jo neatzīst nelikumīgo Krimas aneksiju, ko veikusi Krievija.
Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu pagājušā gada martā.
