Krievijas Pareizticīgo baznīca izsenis ir galvenā reģiona reliģiskā kopiena, taču līdz pērnajam gadam tā Doņeckā sadzīvojusi ar vēl aptuveni 20 citām, galvenokārt protestantu, konfesijām. Šobrīd to ēkas un telpas ieņēmuši kaujinieki, kuri negrasās pieļaut protestantu atgriešanos.

"Es personīgi negribētu lai viņi atgriežas," pie kādas baznīcas aiznaglotajām durvīm savu viedokli "Vice" žurnālistam Simonam Ostrovskim Doņeckā apstiprina kāds prokrieviskais kaujinieks. Viņš norāda, ka ieročus rokās ņēmis tāpēc, lai izveidotu pareizticīgo valsti.

Atļautas tikai pareizticīgo draudzes

Īsfilmas veidotāji Ukrainas piejūras pilsētā Mariupolē sastop nelielo vasarsvētku draudzi, kuras locekļi šeit ieradušies no Luhanskas un Doņeckas apgabaliem, jo tajos viņu sanākšanas ir aizliegtas. Kopumā no kaujinieku ieņemtajām teritorijām Mariupolē ieradušies ap 60 nelielās vasarsvētku draudzes pārstāvji.

"Mēs vēl augustā bijām Doņeckā, īrējām telpas, bet ieradās aptuveni trīsdesmit cilvēki ar ieročiem un automātiem. Viņi pateica, kas viņi ir, iztaujāja par mūsu uzskatiem un pateica, ka tie ir nepareizi. Teicu, ka mācu tikai labas lietas, bet viņi paziņoja, ka ņemam cilvēku naudu," atstāsta priesteris. Pēcāk kaujinieki paziņojuši, ka, ja vēlreiz draudze sapulcēsies, DTR kaujinieki tos nogalinās, viņš stāsta.

Priesteris skaidro, ka vasarsvētku draudzi kaujinieki uzskata par sektu, taču arī citu protestantu konfesiju pārstāvji ir spiesti slēpties, daži ir ietekmēti arī fiziski.

Žurnālisti viesojas arī Jēzus Kristus baznīcas draudzes dievkalpojumā, kurš tiek noturēts kādā Doņeckas dzīvoklī. "Mūsu baznīca mums ir atņemta un tajā nevaram noturēt svētdienu dievkalpojumus. Tagad draudze sadalījusies pa trim dzīvokļiem. Ir grūti strīdēties ar bruņotiem vīriem un mēs to arī neplānojam. Bībele saka: 'Neatdari ļaunu ar ļaunu'. Mēs sakravājām mantas un pametām ēku," stāsta draudzes līderis Leonīds Križanovskis.

Viņš atklāj, ka DTR kaujinieki atklāti pateikuši, ka protestantu draudzes viņi nevēloties redzēt un zina teikt, ka tāpat baznīcas bijuši spiesti pamest netālu esošās baptistu un Jehovas liecinieku draudzes. Bez pārmaiņām turpina darboties tikai pareizticīgo baznīcas.

"Reliģisko uzskatu dēļ vajāšana bija padomju gados. Kad Ukraina kļuva neatkarīga, vajāšana beidzās. Bija reliģiskā brīvība un Jēzus Kristus baznīcas draudze bija katrā Doņeckas pilsētas rajonā. Šobrīd palikušas tikai trīs vai četras grupas."

Militārās bāzes baznīcās

"Vice" filmēšanas grupa ieradās arī Jēzus Kristus baznīcas ēkā, no kuras draudze padzīta. "Man ir pieteikts nevienu nelaist iekšā. Mēģiniet saprast, ka šī tagad ir militārā bāze, tas nav atļauts," pie tās sastaptais sargs skaidro.

Savukārt pie Jēzus vārda evaņģēliskās draudzes baznīcas žurnālisti sastop kādu DTR kaujinieku. Viņš atklāj, ka ēka piederējusi kādai "baptistu sektai", kura, sākoties karam, esot izzudusi.

"Ir tikai viena ticība - pareizticība. Esmu pareizticīgs cilvēks. To mums ir atstājuši mūsu senči, un baptisti ir ķeceri. Tā ir amerikāņu propaganda, kas piepilda mūsu - krievu, slāvu - galvas, kuru dēļ, kā redzat, notiek karš," viņš stāsta.

Jautāts, vai ļautu šīs draudzes locekļiem atgriezties, kaujinieks skaidro, ka neļautu atgriezties ne baptistiem, ne evaņģēlistiem, ne katoļiem, ne arī grieķu ortodoksāļiem, jo ir ieroci rokās ņēmis, lai izveidotu pareizticīgo valsti.

Kādā baptistu baznīcā kaujinieki izrāda, kā tajā iekārtojuši savu bāzi. Lielajā lūgšanu telpā viņi trenējoties, lai saglabātu fizisko formu, tāpat ir iekārtota virtuve un telpa, kurā spēkus atgūst "pacienti", kā viņus dēvē viens no kaujiniekiem, kurš labprāt izrāda baznīcas telpas.

Pareizticību 'integrē' DTR politikā

DPR "premjerministra vietas izpildītājs" Andrejs Purgins gan norāda, ka oficiālā DPR politika protestantu baznīcu aizliegšanu neparedz. "Tas ir pilsoņu karš, un emocijas ir sakāpinātas, mēs esam pret to. Mēs arī uztraucamies, ka Krievijas pareizticīgo baznīca, kura dominēja divās trešdaļās Ukrainas, šobrīd ir praktiski iznīcināta."

Jautāts, vai prasīs kaujiniekiem pamest viņu ieņemtās baznīcas, Purgins norāda, ka konstitūcija un neatkarības deklarācija brīvību garantē visiem. "Varat doties uz sinagogu, tur ir ierīkota zupas virtuve. Cilvēki tur iet ēst un tā. Neesmu dzirdējis nevienas sūdzības no ebrejiem," viņš skaidro.

Savukārt attiecībā uz protestantiem "premjerministra vietas izpildītājs" ir noraidošs. Viņaprāt, to nemaz tik daudz neesot, lai viņiem Doņeckā būtu vairāki desmiti baznīcu.

Savukārt jau tūlīt pēc tam viņš atzīst, ka tā arī varētu būt. "Varētu būt notikusi viņu piespiedu izlikšana, bet pieļauju, ka problēma ir tā, ka protestanti lielākoties mūs neatbalsta. Viņi pametuši šīs ēkas, bet tās vēlāk ieņemtas, jo bijušas tukšas," stāsta Purgins.

Viņš arī skaidro, ka pareizticībai viņa "valstī" ir ļoti liela nozīme: "Mēs pareizticīgo baznīcu gribētu pēc iespējas vairāk integrēt sfērās, kas skar morāli, ģimenes vērtības un citās. Teiksim, valsts pat padarīs baznīcu par daļu no tās noteiktās sfērās." Vienlaikus Purgins apgalvo, ka citu brīvību tas neietekmējot.

Pareizticīgo baznīcas loma

Pareizticība nenoliedzami ir bijusi galvenā reliģija Doņeckas apgabalā jau izsenis.

Kā norāda Doņeckas pareizticīgo draudzes priesteris Tēvs Nikolajs, neviens pareizticīgo īpašums kara dēļ konfiscēts nav, kā arī nav bijuši uzbrukumi ne baznīcām, ne priesteriem, ne arī pašiem pareizticīgajiem.

Jautāts, vai zinājis par to, ka no aptuveni 20 protestantu draudzēm padzīti to locekļi un ēkas ieņēmuši DTR kaujinieki, Tēvs Nikolajs Norāda, ka dzirdējis tikai baumas.

Oficiālu lūgumu atdot citas baznīcas to draudzēm baznīca arī nav izteikusi, un to varot darīt tikai augstākā baznīcas vadība.