Irāna karam Sīrijā prezidenta Bašara al Asada spēku pusē vervē afgāņu bēgļus, par "svētajiem pūliņiem aizsargāt" Damaskas šiītu svētnīcas solot tiem ikmēneša algu un uzturēšanās atļaujas, vēsta laikraksts "The Guardian".
No afgāņu bēgļiem Sīrijā un Irānā izveidota Fatemiuna divīzija, kas ir kļuvusi par otru lielāko ārzemju militāro kontingentu Sīrijas karā aiz Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah". Vēl maijā Irānas ziņu aģentūras vēstīja par vismaz 200 Sīrijā kritušiem Fatemiunas biedriem.
Cik afgāņi ir krituši pēc tam, nav zināms, norāda "The Guardian".
Irāna neslēpj, ka Sīrijā darbojas kā Asada spēku padomnieks, nosūtot augsta ranga komandierus operāciju plānošanai un pārraudzīšanai, taču afgāņu iesaiste konfliktā parāda, ka Teherāna pielieto arī citas metodes.
Afgāņu vervēšana ik dienas notiek Mešhedā un Kumā – divās Irānas pilsētās ar lielāko afgāņu bēgļu skaitu. Mešheda, kas ir valsts otra apdzīvotākā pilsēta, atrodas tikai trīs stundu brauciena attālumā no Afganistānas robežas.
Pavisam Irānā ir reģistrēts gandrīz miljons afgāņu bēgļu, taču tiek uzskatīts, ka vēl divi miljoni afgāņu tur uzturas nelegāli.
Dienestā tiek pieņemti arī par 18 gadiem jaunāki afgāņi, ja tiem ir rakstiska vecāku atļauja, noskaidroja "The Guardain". Šoruden Sīrijā gājis bojā vismaz viens 16 gadus vecs afgāņu karotājs. Par afgāņu iesaisti Sīrijas konfliktā kopš Krievijas uzlidojumu sākuma liecina pieaugošais bēru skaits Irānā, turpina laikraksts.
Irānas terminoloģijā Sīrijā kritušie brīvprātīgie tiek dēvēti par "svētnīcu aizstāvjiem". Viena no vietām, kur jauni afgāņu bēgļi piesakās dienestam, ir Abolfazila mošeja Mešhedā. Kādā parastā rudens rītā "The Guardian" avoti pie mošejas novērojuši aptuveni 50 afgāņu garu rindu.
Pierakstīšanās noteikumi ir vienkārši – kandidātiem jāpierāda, ka viņi ir afgāņi, un nepilngadīgajiem nepieciešama vecāku atļauja, raksta medijs.
"Tā ir klaja neaizsargātu cilvēku izmantošana," laikrakstam stāsta Irāna dzimis afgānis Mudžtaba Džalali, kurš nesen ieradies Eiropā. Būdams profesionāls fotogrāfs, viņš Mešhedā apmeklējis vismaz desmit Sīrijā kritušu afgāņu bēgļu bēres.
Lai gan dzimis Irānā, tāpat kā citiem afgāņu bēgļu bērniem, Džalali nav piešķirta Irānas pilsonība. Afgāņiem Irānā ir arī problēmas skoloties, atvērt bankas kontu, saņemt izceļošanas dokumentus vai strādāt, raksta "The Guardian".
"Šo karu Irāna karo uz citu rēķina. Irānas afgāņu bēgļi ir tie, kas maksā cenu par Teherānas atbalstu Asadam, un viņiem tiek melots par patiesajiem motīviem. Tie nav reliģiski, tie ir politiski. Tā vietā, lai aizsargātu bēgļus, Irāna tos izmanto," uzskata Džalali.
Vairums afgāņu, kas pieder šiītu musulmaņiem, karot tomēr dodas nevis reliģisku, bet materiālu un stabilitātes garantiju dēļ sev un savām ģimenēm, stāsta Džalali.
Fatemiuna vienība tika izveidota pēc Sīrijas konflikta sākuma 2011. gadā. Cik tajā ir biedru, nav zināms, taču Fatemiuna no brigādes ir izaugusi par divīziju, kas nozīmē, ka tajā varētu būt 10 000 līdz 12 000 karavīru, skaidro "The Guardian".
Pēdējās nedāļās ir pieaudzis arī Sīrijā kritušo Irānas Revolucionārās gvardes karavīru skaits, tāpat ir ziņots par augsta ranga Irānas militāro komandieru nāvi.
Irāna uz Sīriju sūta savus pieredzes bagātākos komandierus, bet viņu bojāeja liecina, ka tie darbojas tieši kaujas laukā, izdevumam stāsta Irānas militārais eksperts Morads Veisi.
Sīrijā karš notiek kopš 2011. gada, kad pret autoritārā prezidenta Bašara al Asada režīmu vērsti tautas protesti pārauga vardarbībā.
Tagad konflikts ir pāraudzis kompleksā vairāku fronšu karā starp režīmu, džihādistiem, nemierniekiem, kas vēlas Asada gāšanu, kurdiem un ASV vadīto koalīciju, kas rīko gaisa triecienus pret grupējuma "Islāma valsts" pozīcijām.
Kopš 30. septembra gaisa atbalstu Asada spēkiem sniedz Krievijas kara aviācija. Maskava, tāpat kā Teherāna, jau kopš konflikta sākuma ir atbalstījušas Asada režīmu.
Savukārt Rietumi un vairākas Tuvo Austrumu sunnītu valstis atbalsta opozīcijas kaujiniekus.
Vairāk nekā 250 000 cilvēku Sīrijas karā ir gājuši bojā un miljons ievainoti. 11 miljoni pametuši savas mājas, no tiem vairāk nekā četri miljoni devušies uz ārzemēm.
