Šādu referendumu rezultāti gan nebūs tiesiski saistoši, tomēr augsta vēlētāju aktivitāte un pārliecinošs atbalsts lielākai autonomijai varētu stiprināt politiķus, kas vēlas vairāk nodokļu maksātāju naudas atstāšanu pašu teritorijās vai pat iestājas par pilnīgu atdalīšanos no Itālijas.

Ietekmīgais labējās Ziemeļu līgas politiķis Paolo Grimoldi paziņoja, ka turīgajiem reģioniem ir apnicis katru gadu "uzdāvināt 80 miljardus eiro valsts budžetam". "Romas laiks atbildei ir beidzies, tāpat kā Lombardijas un Veneto pilsoņu pacietība," viņš piebilda.

Viens no vadošajiem spēkiem referenduma organizēšanā ir Veneto reģiona prezidents Luka Dzaija, neskatoties uz Konstitucionālās tiesas lēmumu bloķēt līdzšinējās iniciatīvas rīkot balsošanu par viņa vadītā reģiona atdalīšanos vai par plašākām reģiona pilnvarām pašiem rīkoties ar nodokļu ienākumiem.

Viņa piedāvāto referenduma datumu - 22. oktobri - piektdien pieņēma arī Lombardijas prezidents Roberto Maroni, kas tāpat kā Dzaija pārstāv Ziemeļu līgu. Referendumos, domājams, tiks uzdoti plaši jautājumi par balsotāju atbalstu lielākai autonomijai reģioniem, kuri ekonomika nodrošina gandrīz trešdaļu no Itālijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

Referendumu rīkošana varētu palielināt Dzaijas popularitāti, vienlaicīgi sarežģījot dzīvi Ziemeļu līgas līderim Mateo Salvīni, kurš centies pozicionēties kā bijušā premjerministra Silvio Berluskoni politiskais mantinieks Itālijas politikas labējā spārnā, kā arī mēģinājis paplašināt partijas bāzi arī nabadzīgākajos Itālijas dienvidos.

Itālijas kreisi centriskā valdība tikmēr kritizē mēģinājumus sarīkot referendumus kā nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu. "Tā vietā, lai tērētu 50 miljonus eiro konsultatīvā referendumā, viņiem drīzāk vajadzētu rīkot pienācīgu diskusiju par fundamentāliem jautājumiem," paziņoja Itālijas lauksaimniecības ministrs Mauricio Martina.