Foto: AP/Scanpix
Katru nedēļu Zviedrijā ierodas aptuveni 700 bēgļu bērnu ar saviem vecākiem, daudzi no bērniem ceļa laikā cietuši negadījumos un daļa ierodas ar psiholoģiskām traumām, ko, izvarojot un piekaujot, radījuši kontrabandisti, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Parasti nepilngadīgie bēgļi, šķērsojot Dānijas Ēresunda tiltu, vispirms nonāk Zviedrijas pilsētā Malmē.

Kā skaidro Malmes Tranzīta centra darbinieki, daži no bēgļu bērniem ierodas ar galvas traumām un lauztiem kauliem. Lai gan jaunieši mēdz traumas gūt ceļā, piemēram, nokrītot no kravas automašīnas, uz kuras jumta viņi slēpjas, daļa traumu ir citu cilvēku – kontrabandistu radītas. Piemēram, daļa bērnu cieš no dzirdes traucējumiem, kuri radušies, kontrabandistiem sitot pa bērnu ausīm.

Lielai daļai bērnu ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība. Piemēram, kāds jaunietis, kurš nonācis Malmes centrā, redzējis, kā Vidusjūrā noslīkt viņa brālis.

Bieži ģimenes konflikta zonās var atļauties segt tikai viena cilvēka bēgšanas izmaksas, tāpēc bieži patvēruma meklējuma gaitās bērns tiek sūtīts viens.

Vairāk nekā 90% nepilngadīgo, kas ierodas Zviedrijā, ir vecumā starp 13 un 17 gadiem.

Kā vēsta ziņu aģentūra "Reuters", proporcionāli iedzīvotāju skaitam Zviedrijā nonāk krietni vairāk patvēruma meklētāju nekā citās Eiropas valstīs.

Zviedrija bēgļus uzņem kopš 1970. gada, Zviedrijā tiek uzņemta aptuveni viena trešdaļa no nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem, kas ierodas Eiropas Savienībā. Gaidāms, ka nepilngadīgo bēgļu skaits šogad Zviedrijā divkāršosies līdz 12 000.

Vēstīts, ka Eiropa piedzīvo lielāko migrantu krīzi kopš Otrā pasaules kara beigām. Lielu daļu ES ieceļojošo imigrantu veido sīrieši, kas bēg no kara plosītās valsts.

Ziņots, ka kopš gada sākuma, šķērsojot Vidusjūru, Eiropā ieradušies vairāk nekā 430 000 nelegālo imigrantu, bet 2750 cilvēki ceļā miruši.

Vairums Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, nokļuvušo bēgļu, necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!