Novembra laikā Japānas rietumu piekrastē izskalotas vismaz četras laivas, uz daļas no kurām atrastas cilvēku, domājams, ziemeļkorejiešu mirstīgās atliekas, vēsta raidsabiedrība CNN.

Kādā koka laivā, kas izskalota Japānas Honsju salas ziemeļrietumos, atrasti astoņi skeleti, pirmdien paziņoja krasta apsardzes dienests. Laiva tika pamanīta dreifējam jūrā jau piektdien, bet mirstīgās atliekas atklātas, laivai sasniedzot krastu.

Lai gan amatpersonas pagaidām neapstiprina, ka laiva ir no Ziemeļkorejas, par to liecina pazīmes, un ir pārliecināti speciālisti. Kopš 2013. gada ir novērojams Japānas krastā izskaloto zvejas laivu skaita pieaugums, norāda Ziemeļkorejas eksperts Satoru Mijamato.

"Tas notika pēc tam, kad Kims Čenuns nolēma paplašināt zvejniecības nozari, lai palielinātu ienākumus armijai. Viņi izmanto vecas armijnieku vadītas laivas ar cilvēkiem, kuriem nav nekādu zināšanu par zveju," skaidro Mijamato, norādot, ka tā tas turpināsies arī turpmāk.

Gan izdzīvojušos, gan mirušos Japāna nodevusi Ziemeļkorejai.

Līdzīgs izskaloto zvejas laivu straujš lēciens piedzīvots jau 2015. gadā, kad pie Japānas krastiem tika atrastas 12 "spoku laivas" ar cilvēku mirstīgajām atliekām.

Eksperti tolaik norādīja, ka tie varētu būt zvejnieki vai bēgļi, kas valstī valdošā pārtikas nepietiekamības dēļ izmisuma mākti nonākuši daudz tālākos un bīstamākos ūdeņos.

Ziemeļkorejas zvejas laivas, kas devušās bagātīgu zvejas vietu meklējumos, Japānas krastos ir izskalotas arī iepriekš – jau gadiem. Tāpat vraki tiek atrasti Krievijas Tālo Austrumu piekrastē.

Cilvēki, kas bēg no Ziemeļkorejas, visbiežāk izmanto sauszemes ceļu uz Ķīnu, vai daudz retāk braucienu ar laivu pa piekrastes ūdeņiem uz blakus esošo Dienvidkoreju.

Zvejniecība Ziemeļkorejā, kur miljoniem cilvēku nesaņem pietiekamu pārtikas daudzumu, ir vitāli svarīga nozare. Pārtikas ražošanā, tostarp zvejniecībā, ir iesaistīta arī vairāk nekā miljona karavīru lielā Ziemeļkorejas armija.

Nabadzīgās valsts līderis Kims Čenuns pārtikas ieguves palielināšanu ir izvirzījis par prioritāti, kopš stājās amatā pēc sava tēva Kima Čenira nāves 2011. gadā.

Tāpat jūras veltes ir viens no eksporta produktiem, kas ļauj Ziemeļkorejai iegūt ārvalstu valūtu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!