Japānas kosmiskā zonde svētdien nav spējusi nosēsties uz asteroīda un izpildīt savu misiju - savākt grunts paraugus un nogādāt tos uz Zemi.
Taču Japānas aerokosmiskās aģentūras JAXA zinātnieki cenšas noteikt precīzu zondes atrašanās vietu un apsver iespējas otro reizi mēģināt nosēdināt zondi uz asteroīda.

Kosmiskai zondei "Hayabusa" ("Vanags") pēc divarpus gadu ilgā ceļojuma bija paredzēts tikai vienu sekundi saskarties ar 548 metrus garo asteroīdu "25143 Itokawa", kurš riņķo ap Sauli pa orbītu, kas atrodas starp Zemi un Marsu un pašlaik no mūsu planētas atrodas 300 miljonu kilometru attālumā.

"Es nedomāju, ka tā piezemējās," preses konferencē pavēstīja projekta vadītājs Džuničiro Kavaguči.

Pirms tam zonde no 40 metru augstuma izlaida piezemēšanās vietas iezīmētāju, nolaidās 17 metru augstumā līdz asteroīdam, taču acīmredzami nespēja pabeigt nolaišanos.

"No inženierzinātnes viedokļa tas ir sasniegums. Mēs noteikti vēlamies mēģināt vēlreiz," sacīja Kavaguči.

Zinātnieki sazinās ar zondi, cenšoties aprēķināt precīzu tās atrašanās vietu, taču pagaidām nav skaidrs, vai zondi piemeklējusi tehniska problēma, sacīja JAX preses pārstāvis.

"Hayabusa" navigācijas sistēma ir ieprogrammēta apturēt nolaišanos, ja kāds no faktoriem varētu apdraudēt zondi.

Vienīgais, kas līdz šim brīdim ir ticis atvests no kosmosa, ir Mēness akmeņi, kuri tika iegūti ASV programmas "Apollo" ietvaros pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados.

Ja "Hayabusa" misija būs veiksmīga, tā pirmo reizi ļaus zinātniekiem iegūt lietiskas liecības par procesiem, kas notiek ievērojami tālāk nekā atrodas Zemes dabīgais pavadonis.

Tiek uzskatīts, ka asteroīda putekļi varētu sniegt daudzas atbildes uz jautājumiem par Saules sistēmas rašanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!