Krievijas pēdējā cara Nikolaja II pīšļu jaunākie DNS testi apstiprina to autentiskumu, trešdien pavēstīja Krievijas Izmeklēšanas komiteja.
Par boļševiku 1918. gadā Jekaterinburgā noslepkavotās ģimenes - cara, viņa sievas un piecu bērnu - pīšļu autentiskumu līdz šim šaubas izteikusi kā pareizticīgo baznīca, tā daži cara ģimenes pēcnācēji.
Pateicoties pēdējiem testiem, kas joprojām tiek turpināti, varētu beidzot notikt, ka visa ģimene tiek apglabāta ar pilnu bēru rituālu.
Baznīca visu nogalināto Romanovu ģimeni ir atzinusi par svētajiem, tomēr viņu pīšļus neatzīst, uzstājot, ka joprojām ir šaubas par to autentiskumu, par spīti Krievijas un ārvalstu zinātnieku veiktajiem DNS testiem.
Joprojām nav apglabāti un Valsts Arhīvā glabājas Nikolaja troņa mantinieka Alekseja un meitas Marijas pīšļi, kas tika uzieti tikai 2007. gadā atsevišķi ir no pārējās ģimenes mirstīgajām atliekām - tās tika atrastas vēl pirms desmit gadiem.
Krievijas valdība lika veikt pēdējos testus, kuru dēļ notika Nikolaja un viņa dzīvesbiedres ekshumācija no viņu apbedījuma vietas Sanktpēterburgas Pētera un Pāvila katedrālē, atsaucoties baznīcas lūgumam, lai beidzot varētu apglabāt Alekseja un Marijas pīšļus.
Šoreiz baznīcai ļauts rūpīgi pārraudzīt procesu.
Nikolaja un viņa sievas Aleksandras galvaskausu testi "vēlreiz pierāda "Jekaterinburgas pīšļu" autentiskumu," paziņojumā apliecināja Izmeklēšanas komiteja, kas Krievijā veic smago noziegumu izmeklēšanu.
Baznīca paziņojusi, ka tā savu nostāju paudīs piektdien.
Vienas Romanovu pēcteču grupas pārstāvis sakariem ar presi Germans Lukjanovs ziņu aģentūrai "Interfax" atzina, ka "mēs gaidīsim uz visu plānoto testu rezultātiem un uzklausīsim visu ekspertu viedokli".
