Krievijas parlamenta augšpalāta Federācijas padome trešdien apstiprināja jaunu likumu par valsts noslēpumu, kas paredz kriminālsodu arī par tā nelikumīgu iegūšanu.
Likums, kura projektu bija izstrādājusi valdība, tika apstiprināts, 138 Federācijas padomes deputātiem balsojot par, nevienam nebalsojot pret un vienam atturoties. Likums stāsies spēkā, kad to parakstīs prezidents Vladimirs Putins.
Krievijas Kriminālkodeksā un Krimināli procesuālajā kodeksā ir izdarīti attiecīgi grozījumi. Tie paredz, ka par valsts noslēpuma iegūšanu ar nolaupīšanu, krāpšanu, šantāžu, piespiešanu, vardarbības draudiem vai citā nelikumīgā veidā persona var tikt sodīta ar naudassodu no 200 līdz 500 tūkstošiem rubļu (3400 līdz 8500 latu) vai naudassodu viena līdz triju gadu darba algas apmērā, vai ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem.
Ja šādu nodarījumu izdarījusi personu grupa vai ja ir lietota vardarbība, vai ja tas izraisījis smagas sekas, vai ja tas izdarīts ar nelikumīgai informācijas iegūšanai paredzētu tehnisku līdzekļu palīdzību, vai ja šī informācija ir nogādāta ārpus valsts, tad par to paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.
Likumā paredzēts sods ne vien par slepenas informācijas nodošanu ārvalstu valdībām, bet arī par konsultāciju vai finansiālas palīdzības sniegšanu starptautiskām organizācijām, ja tās iesaistītas "pret Krievijas drošību vērstās darbībās". Līdzšinējā likumā nebija pieminētas starptautiskas organizācijas un tas attiecās tikai uz darbībām, kas kaitē "ārējai drošībai".
Cilvēktiesību aktīvisti un juristi uzskata, ka plašāka valsts nodevības definīcija jaunajā likumā var kriminalizēt dalīšanos ar informāciju ar tādām starptautiskām organizācijām kā "Amnesty International" vai pat vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Krievijā jau pirms tam tika pieņemti likumi, kas raksturo cilvēktiesību organizācijas ar finansējumu no ārvalstīm kā "ārvalstu aģentus", vēršas pret valdībai nelabvēlīgām interneta vietnēm un kriminalizē neslavas celšanu.
Federālā drošības dienesta (FDD) direktora vietnieks Jurijs Gorbunovs ir paziņojis, ka nepieciešamību izdarīt Kriminālkodeksā grozījumus valsts noslēpuma jomā nosaka tas, ka ārvalstu izlūkdienesti mainījuši savu taktiku un aktīvi izmanto savā darbībā starptautiskas organizācijas.
Opozīcijas aktīvisti uzskata, ka jaunie likumi ir daļa no plašām represijām pret opozīciju un pieņemti, lai atriebtos par maijā notikušajiem protestiem pēc Putina ievēlēšanas par prezidentu uz trešo amata termiņu.