Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova bērēs iezīmējās, kuras amatpersonas turpmāk ieņems būtisku vietu Centrālāzijas apdzīvotākās valsts vadībā.
Uzbekistānas konstitūcija paredz, ka par prezidenta vietas izpildītāju būtu jākļūst parlamenta augšpalātas spīkeram Nigmatulam Juldaševam. Tomēr viņš politisko ekspertu vidū nemaz netiek uzskatīts par potenciālu nākamo uzbeku līderi, norāda "Radio Brīvā Eiropa".
Lai gan formāli kādas dienas viņš pildīs prezidenta pienākumus, jau tagad ir redzams, ka spīkera galvenā loma ir aizņemt prezidenta vietu līdz īstā vadoņa nākšanai, raksta medijs.
Tikmēr par visticamāko favorītu kļuvis valsts premjerministrs Šavkats Mirzijajevs (foto pa kreisi), skaidro portāls "Eurasia.net". Viņš neskaidrā ceļā jau kļuva par bēru galveno rīkotāju. Mirzijajevs uz Karimova dzimto Samarkandu devās jau 1. septembrī. Autoritārais līderis vēl nebija miris, bet premjers, visticamāk, jau sāka rīkot viņa bēres, kuras pēc musulmaņu tradīcijām vienmēr notiek ļoti īsu laiku pēc cilvēka nāves.
Tieši apbērēšanas pasākuma vadīšana tiek uzskatīta par skaidru norādi uz to, kurš būs nākamais režīma līderis. Savulaik Padomju Savienībā iepriekšējā Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ģenerālsekretāra bēres mēdza vadīt viņa politiskais pēcnācējs.
Pēc šāda paša rituāla pie varas nāca arī pašreizējais Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs. Pēc viņa priekšteča Saparmurata Nijazova nāves dažas dienas valstī bija neskaidrība un satraukums, kuru pastiprināja konstitucionāli noteiktā viņa aizvietotāja – Tautas padomes vadītāja – apcietināšana. Pavēli arestam izdeva valsts veselības ministrs un premjera vietnieks Berdimuhamedovs, kurš kļuva arī par Nijazova bēru ceremonijas organizētāju, bet vēl nedaudz vēlāk – par prezidentu.
Pēc Karimova nāves izskanēja baumas, ka arī no Uzbekistānas politiskās skatuves ir novākti nevēlamākie konkurenti. Viņu vidū tika minēts premjera vietnieks un finanšu ministrs Rustams Azimovs. Tomēr bērēs Azimovs turējās blakus savam sīvākajam politiskajam sāncensim Mirzijajevam, tostarp tiekoties ar sērojošajiem citu valstu līderiem un ejot pa priekšu zārkam.
Trešā Uzbekistānas politiskajā vadībā ļoti nozīmīgā persona tūlīt aiz premjera un viņa vietnieka ir Nacionālā Drošības dienesta vadītājs Rustams Inojatovs. Arī viņš saskatāms Karimova bēru fotogrāfijās.
72 gadus vecais Inojatovs prezidenta amatā vēloties redzēt Mirzijajevu, atsaucoties uz viņam tuviem avotiem, raksta "GlobalSecurity.org". Tiek uzskatīts, ka izlūkdienesta vadītāja rīcībā ir gana daudz kompromāta, lai ar tā palīdzību vajadzības gadījumā aizstāvētu savas intereses.
Vairāku mazsvarīgāku bērinieku vidū, piemēram, līdzās apakšpalātas spīkeram Nurdinjonam Ismailovam medijs "Eurasia.net" pievērš uzmanību vēl dažām Uzbekistānas amatpersonām, kurām varētu būt vēlme ieņemt nozīmīgu vietu valsts galvgalī. Tādi ir Karimova tuvākie padomdevēji Davrons Nazarmuhamedovs un Hairidins Sultanovs.
Nazarmuhamedovs savulaik kļuva zināms kā Iekšlietu ministrijas kriminālizmeklēšanas un pretterorisma departamenta vadītājs. Pirms diviem gadiem viņš tika iecelts par iekšlietu ministru, bet pusgadu vēlāk kļuva par Karimova personīgo padomnieku kadru jautājumos.
Savukārt Sultanovs reiz bija Karimova preses sekretārs un padomnieks kultūras jautājumos. Būdams arī rakstnieks un režisors, viņš savulaik savos darbos asi kritizējis padomju režīma represijas, kuras bija vērstas arī pret uzbeku tautu. Tas gan nav liedzis Sultanovam pašam palīdzēt Uzbekistānā izveidot vienu no efektīvākajiem cenzūras aparātiem. Cita starpā viņš arī regulāri izteicis pamācības un rājienus žurnālistiem un māksliniekiem, kuri neatspoguļojot apkārt redzamo progresu.
Visu šo valsts nākotnes politiku nosakošo cilvēku biogrāfijas politiskajiem ekspertiem liek šaubīties par jebkādām iespējām, ka valstī tuvākajā laikā varētu tikt īstenotas politiskās vai kāda cita veida reformas.
No valsts jau sen emigrējušais bijušais Karimova runasvīrs Šarfs Ubaidulajevs "Radio Brīvā Eiropa" atklāj, ka visticamākais nākamais prezidents Mirzijajevs ir neparedzams un paštaisns. Viņš skaidro, ka premjers "nebūs neatkarīgs kā Karimovs", bet varētu veidot oligarhiju, daļu neformālās varas dodot biznesa magnātiem, kas esot ļaunākais nākotnes scenārijs 30 miljonu apdzīvotajai valstij.
