Kopš pagājušā gada jūnijā teroristiskais grupējums "Daesh" vērienīgā ofensīvā sagrāba milzīgas teritorijas Irākas ziemeļrietumos un Sīrijas austrumos, tas kļuva par ievērojamāko teroristisko grupējumu pasaulē. Organizācija, kura pati sevi labprāt dēvē par "Islāma valsti", de facto okupējusi reālu kartē iezīmējamu platību, kuru pasludinājusi par kalifātu.
Pašpasludinātas valsts ideja ir efektīva reklāma, kas kopā ar skaidri noteiktu uzskatu sistēmu jau piesaistījusi desmitiem tūkstošu musulmaņu gan no okupētajām teritorijām, gan tuvākajām zemēm, gan Francijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Vācijas un Latvijas, kā arī citām valstīm.
Daudzi no viņiem ir ieradušies cīnīties, un daudzi ir gatavi mirt, portālā "The Atlantic" raksta žurnālists un politikas eksperts Graems Vuds.
Iekarojuši internetu
Ļoti spēcīgs džihādistu kopienas audzēšanas spēks izrādījusies rekrutēšana internetā. Jau gada sākumā portāls "Infowars" secināja, ka tipiskā nedēļā "Daesh" sagatavo trīs kvalitatīvus propagandas video. Tieši tiešsaistes vidē esošā informācija nodrošina propagandas izplatīšanu jaunpienācēju apgādāšanu ar gataviem uzskatiem, kuriem ticēt, norāda Londonas Kinga koledžas profesors Pīters R. Ņūmens.
Piemēram, viens no ietekmīgākajiem "Daesh" rekrutētājiem un interneta ideologiem ir Austrālijā dzīvojošais 30 gadus vecais Musu Serantonio. Iepriekš viņš darbojās kā ticības sludinātājs Kairas televīzijas kanālā "Iqraa", bet bija spiests pamest, kad telekanāla vadība iebilda pret viņa biežajiem aicinājumiem izveidot kalifātu. Tagad viņa darba vide ir "Facebook" un "Twitter".
Serantonio intervijā Vudam apgalvojis, ka viņam šķiet pretīgi video, kuros cilvēkiem nocērt galvas - viņš ienīstot vardarbības vērošanu, lai gan "Daesh" atbalstītājiem tā ir jāpieņem. Turklāt pretstatā citiem džihādistiem viņš esot pret teroristiem-pašnāvniekiem, jo Allāhs noliedzot pašnāvības
Pērn, tieši "Daesh" jūnija straujās ekspansijas laikā, viņš kopā ar sievu arī esot centies doties uz Sīriju, taču Filipīnās abi pārtverti un šobrīd valsti vairs nevar pamest. Tas gan ideologam netraucē brīvi darboties internetā.
Kalifāta idejas valdzinājums
Pirms nedaudz vairāk nekā gada BBC norādīja, ka viens no svarīgākajiem kalifāta pasludināšanas mērķiem bijis piesaistīt globālas publikas uzmanību. Kad teroristiskā grupējuma līderis Abu Bakrs al Bagdadi 2014. gada 29. jūnija zīmīgajā sprediķī paziņoja par tā izveidi, salāfisti visā pasaulē izjuta maģisku valdzinājumu pret Mezopotāmiju, "The Atlantic" stāsta Serantonio.
Pēdējais kalifāts bija Osmaņu impērija, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 16. gadsimtā, bet pēc tam sekoja ilgs pagrimums, kas noslēdzās ar Pirmo pasaules karu un Mustafa Kemala Ataturka dibināto Turciju 1924. gadā. "Daesh" atbalstītāji gan šo kalifātu neatzīst par likumīgu, jo tas nerealizēja islāma likumus pilnībā, piemēram, nomētāšanu ar akmeņiem, verdzību un amputāciju, turklāt kalifāta līderi necēlās no pravieša cilts.
Slavenajā Mosulas Lielās mošejas sprediķī Ramadāna laikā pērnā gada jūlijā Bagdadi uzsvēra kalifāta svarīgumu. Viņš teica, ka kalifāta atjaunošana, kas vairāk nekā tūkstoš gadu bijusi tikai frāze, ir sabiedriska nepieciešamība.
Līdz ar to Bagdadi paziņoja, ka viņš un viņa uzticīgie ir "pasteidzinājuši kalifāta pasludināšanu un imāma noteikšanu". "Tas ir musulmaņu pienākums - pienākums, kurš ir atstāts novārtā vairākus gadsimtus. Tas ir musulmaņu grēks (..)." Pēc šīs runas viņu nereti salīdzina ar Osamu bin Ladenu, kurš arī runāja skaidri un bieži atsaucās uz Svētajiem rakstiem, taču atšķirībā no bin Ladena un Osmaņu impērijas kalifiem Bagdadi pats nāk no pravieša cilts.
Graems Vuds skaidro, ka Kalifāts nav tikai politiska struktūra, bet arī pestīšanas līdzeklis - "Daesh" propaganda bieži ziņo par džihādistu grupējumiem no visas musulmaņu pasaules, kuri veic uzticības zvērestu līderim. Pravietis esot teicis, ka nāve bez uzticības solīšanas ir mirt kā nezinātājam jeb mirt "neticīgā nāvi".
Musulmaņi uzskata, ka tie, kas atzīst vienu visvarenu dievu un to pielūdz, bet nomirst bez solījuma pievienoties likumīgam kalifātam un pildīt šī zvēresta pienākumus, nav dzīvojuši pilnīgu islāma dzīvi. Tā kā kalifāts nav pastāvējis jau kopš Turcijas dibināšanas, tad daudzi islamticīgie uzskata, ka jebkurš, kurš nomira no 1924. gada līdz 2014. gadam, mira neticīgā nāvi. Līdz ar to daudzu acīs "Daesh" ir "atjaunojis islāmu".
Kāpēc 'Daesh' vajag valsti
Austrālijā dzīvojošais "Daesh" rekrutētājs Musu Serantonio "The Atlantic" skaidro, ka Bagdadi "izpilda prasības", lai būtu kalifs. Lai šo titulu iemantotu, ir jāatbilst sunnisma likumos noteiktajiem nosacījumiem – ir jābūt pieaugušam vīriešu kārtas musulmanim, kurš nāk no kureišu jeb pravieša dzimtas, morāli godīgam, fiziski un garīgi taisnīgam, kā arī viņam jāpiemīt autoritātei.
Pēdējais kritērijs ir visgrūtāk izpildāms, jo paredz, ka kalifam ir teritorija, kurā var realizēt islāma likumu ievērošanu. "Daesh" nelielu teritoriju pārvaldīja jau pirms pērnā gada jūnija ofensīvas, organizācijā aizsākot iekšējas diskusijas par reliģisko pienākumu izsludināt kalifātu.
Ar pelēku iekrāsota 'Daesh' kontrolētā teritorija Sīrijā un Irākā 2015. gada 30. novembrī. Lielākā tās daļa ir neapdzīvojams tuksnesis.
Izveidojās frakcijas, kas bija gatava cīnīties pret Bagdadi grupējumu, ja tas turpinātu vilcināties dibināt kalifātu. Viņi gatavoja vēstules dažādiem ietekmīgiem "Daesh" biedriem, izsakot savu nepatiku pret nespēju iecelt kalifu, bet viņus nomierinājis organizācijas runasvīrs Adnani, atklājot, ka kalifāts jau ir izsludināts, bet publisks paziņojums vēl sekos. Viņiem bija savs likumīgs kalifs, kas tajā laikā bija vienīgā organizācijas iespēja, skaidro Serantonio.
Pēc Bagdadi jūlija sprediķa, kurā ziņu par kalifāta pasludināšanu uzzināja visas pasaules sabiedrība, Sīrijā ik dienas sāka un joprojām turpina ieplūst džihādistu straumes, kuri teroristiskajā organizācijā saskata cerību.
Šariata solītie labumi
Kā minējis vien no nozīmīgākajiem "Daesh" ideoloģijas pētniekiem Bernards Haikels, grupējums cenšas atjaunot islāma pirmsākumus un precīzi atveidot tā laika kara normas.
Tostarp kalifāta esamība pieprasa šaraita ieviešanu. Tostarp ikvienam, kurš ir solījis uzticību, jāinformē kalifs par viņa kļūdu un ārkārtas gadījumos viņš jāizslēdz no baznīcas un jāatrod aizvietotājs. Pat Bagdadi sprediķī apliecināja, ka viņu "ir mocījis šis svarīgais jautājums, šī atbildība, un tā ir smaga atbildība".
Kalifs pieprasa paklausību un tie, kuri turpinās atbalstīt ne-musulmaņu valdības arī pēc brīdināšanas un viņu grēku izskaidrošanas, tiks uzskatīti par "atkritējiem".
"Daesh" atbalstītāji uzskata, ka šariats daudzviet tiek pārprasts, jo faktiski visās valstīs tas tiek izpildīts nepilnīgi. Piemēram, Saūda Arābijā ieviests tikai kriminālkodekss, piemēram, galvu nociršana slepkavām un roku nociršana zagļiem, bet tikmēr nenodrošina šariata sociālo un ekonomisko taisnīgumu, tikai radot lielāku naidu pret šariatu. Tiek aizmirsts, ka šariats paredz arī bezmaksas mājokļus, ēdienu un apģērbu visiem, lai gan tie, kuri vēlas sevi bagātināt, var strādāt.
"The Atlantic norāda, ka kamēr sodi par morāliem noziegumiem, piemēram, sitieni ar pātagu par alkohola lietošanu vai netikumīgu dzīvesveidu vai nomētāšana ar akmeņiem par laulības pārkāpšanu ir viduslaiku stilā, kalifāta labklājības programma, vismaz daži aspekti ir tik progresīvi, ka iepriecinātu ikvienu Rietumvalsts pārstāvi.
Piemēram, veselības aprūpei bez izņēmumiem jābūt bezmaksas. Turklāt labklājības nodrošināšana neesot "Daesh" politiskā izvēle, bet gan Allāha likumos noteikti politiskie pienākumi.
"Daesh" propagandas video, kurā tiek rādīts, kā kalifāts sakārto Mosulas ielas:
