Spānijas ziemeļaustrumu reģiona Katalonijas jaunais prezidents Karless Pudždemons, kurš ir Katalonijas neatkarības piekritējs, otrdienas vakarā stājās amatā, savā inaugurācijas ceremonijā izvairoties no uzticības zvērēšanas Spānijai.
53 gadus vecais žurnālists Pudždemons inaugurācijas ceremonijā reģiona galvaspilsētā Barselonā zvērēja uzticību katalāņu tautai. Pēc tam līdzšinējais reģiona prezidents Arturs Mass oficiāli nodeva Pudždemonam amata regālijas.
Starp ceremonijā klātesošajiem bija Spānijas iekšlietu ministrs Horhe Fernandess Diass, kurš atšķirībā no pārējiem neaplaudēja jaunajam Katalonijas prezidentam.
Līdzšinējo Žironas pilsētas mēru Pudždemonu par Katalonijas prezidentu svētdienas vakarā izvēlēja reģiona parlaments, kurā dominē Katalonijas neatkarības atbalstītāji.
Pudždemons svētdien atļāvās uzsaukt "Lai dzīvo brīva Katalonija". Otrdien viņš atturējās no tieša aicinājuma uz neatkarību, bet sacīja, ka katalāņu identitāte ir "noniecināta" un "mums ir vajadzīgs instruments tās garantēšanai".
Katalonijas prezidents izveidos jaunu reģiona valdību, kurā būs Katalonijas neatkarību atbalstoši politiķi no dažādām partijām.
Mass, kurš bijis Katalonijas prezidents kopš 2010.gada, sestdien paziņoja, ka atstās amatu, lai reģiona neatkarību no Spānijas atbalstošās partijas varētu izveidot valdību.
Lai panāktu Katalonijas neatkarību atbalstošās radikāli kreisās partijas "Tautas vienotības kandidatūra" (CUP) atbalstu, Masa vadītā separātiski noskaņoto partiju alianse "Kopā par jā" ("Junts pel si") vienojās ar CUP reģiona prezidenta amatam izvirzīt Žironas mēru Karlesu Pudždemonu no alianses "Kopā par jā".
Alianse "Kopā par jā" apvieno nacionālistiskās partijas "Republikāniskie kreisie" ("Esquerra Republicana", ERC) un "Katalonijas Demokrātiskā apvienība" ("Convergencia Democratica de Catalunya", CDC), kā arī apvienību "Katalonijas demokrāti" (DC) un "Kreiso kustību" (MES), kas reģionā ir organizējušas plašas demonstrācijas par neatkarību. CDC, kuras biedrs ir Mass, ir valdošā partija Katalonijā.
Masa vadītā koalīcija septembrī notikušās vēlēšanās reģionālajā parlamentā ieguva 62 no 135 deputātu mandātiem. Lai iegūtu vairākumu, tai bija nepieciešams atbalsts no CUP, kas ieguva desmit mandātu.
Citas frakcijas reģionālajā parlamentā bija paziņojušas, ka neplāno iesaistīties sarunās ar Masu, un bija noteikušas 9.janvāri par termiņu, lai panāktu vienošanos par reģiona valdības izveidošanu. Ja vienošanās netiktu panākta, martā notiktu jaunas reģionālā parlamenta vēlēšanas.
CUP noraidīja Masa palikšanu reģiona prezidenta amatā viņa atbalsta taupības pasākumiem un ar viņa partiju CDC saistītu korupcijas skandālu dēļ.
Pudždemona valdībai būs jāizstrādā reģionālā finanšu un sociālā nodrošinājuma sistēma ar mērķi panākt pilnīgu neatkarību līdz 2017.gadam.
Tiek uzskatīts, ka jaunajā valdībā reģiona ekonomiku pārraudzīs ERC līderis Oriols Žunkerass, bet ārlietas pārzinās bijušais Eiroparlamenta deputāts Rauls Romeva.
Pudždemons nebija slēpis savas separātisma tendences pat 1980.gadā, kad viņš iestājās Masa partijā CDC laikā, kad tā vēl tikai gribēja panākt lielāku Katalonijas autonomiju, nevis atdalīšanos no Spānijas.
