Foto: AFP/Scanpix
Katalonijas reģionālā parlamenta deputāti ceturtdien balsojumā pieprasīja Spānijas nacionālajam parlamentam tiesības rīkot referendumu par Katalonijas politisko nākotni.

Ar 87 balsīm par, 43 pret un trim deputātiem atturoties Katalonijas likumdevēji atbalstīja priekšlikumu Spānijas nacionālajam parlamentam iesniegt likumprojektu, kas paredz Katalonijas reģionam deleģēt "pilnvaras dot atļauju, izsludināt un organizēt referendumu par Katalonijas politisko nākotni".

Tomēr domājams, ka Katalonijas parlamenta prasība negūs Spānijas parlamenta atbalstu, jo pret Katalonijas neatkarības referendumu iestājas abas Spānijas lielākās partijas - pie varas esošā Tautas partija un lielākais opozīcijas spēks sociālisti.

Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs paziņojis, ka šāds balsojums būtu antikonstitucionāls, un solījis nepieļaut tā norisi.

Jau vēstīts, ka Katalonija 2014.gada 9.novembrī vēlas rīkot referendumu, kurā vēlētājiem būtu jāatbild uz diviem jautājumiem. Tie ir: "Vai jūs uzskatāt, ka Katalonijai būtu jākļūst par valsti, jā vai nē?" un "Ja jā, vai jūs vēlaties, lai šī valsts būtu neatkarīga, jā vai nē?"

Sabiedriskās domas aptaujas šobrīd nesniedz pārliecinošu priekšstatu par kataloņu viedokli. Daļa aptauju liecina, ka ap 35% respondentu šobrīd būtu gatavi balsot par pilnīgu atdalīšanos no Spānijas, bet citās aptaujās noskaidrots, ka par neatkarību balsotu tuvu pie 50% apjautāto.

Tikmēr nesen veiktā Katalonijas Viedokļu pētījumu centra aptauja liecina, ka to kataloņu, kuri iestājas par lielāku autonomiju vai neatkarību, ir ievērojami vairāk nekā to, kuri vēlas saglabāt līdzšinējās attiecības ar Spāniju.

Vienlaikus gan aptaujas liecina, ka pārliecinošs vairākums kataloņu uzskata, ka viņiem ir tiesības pašiem lemt, un uzsver, ka Rahojam vajadzētu piekrist referenduma norisei.

Kataloņiem ir sava valoda, kā arī stipra, no spāņiem atšķirīga vēsturiskā un kultūras identitāte.

Kamēr Katalonijas iedzīvotāji ir aptuveni 15% no Spānijas iedzīvotāju kopskaita, tās iekšzemes kopprodukts (IKP) veido apmēram piektdaļu no visas valsts IKP.

Daudzi kataloņi uzskata, ka Madride, kuras pārziņā ir nodokļu ieņēmumu pārdale, pret Kataloniju izturas netaisni, un, būdama visbagātākā Spānijas province, Katalonija vienlaikus nonākusi vislielākajā parādu jūgā, salīdzinot ar citiem valsts reģioniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!