Spānijas Katalonijas reģiona premjerministrs Artūrs Mass, kuru ceturtdien Barselonas tiesā tiesnesis pratināja par pērn sarīkoto simbolisko neatkarības referendumu, paziņoja, ka pilnībā uzņemas atbildību par šo balsojumu.
"Es apliecinu, ka esmu pilnībā atbildīgs par šo politisko iniciatīvu" - sarīkot juridiski nesaistošu referendumu par spīti Spānijas varasiestādēm, Mass paziņoja preses konferencē.
"Es esmu atbildīgs, ka uzklausīju simtiem tūkstošu cilvēku, kas miermīlīgi pulcējās Katalonijas ielās un laukumos" pēdējos gados, paužot atbalstu Katalonijas neatkarībai, norādīja premjers.
Premjeram ceturtdien bija jāstājas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par civilo nepakļaušanos un valsts līdzekļu nepiemērotu izlietošanu - apsūdzībām, kas viņam izvirzītas par simboliskā referenduma sarīkošanu.
Masa atbalstītāji pret premjeru ierosināto lietu uzskata par politiski motivētu un apsūdz Spānijas varasiestādes, ka tās ierosinājušas lietu pret valdības vadītāju, lai izjauktu viņa plānus par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas.
Premjeram ierodoties tiesas namā, viņu sagaidīja vairāki simti atbalstītāju. Apsūdzību izskatīšanas rezultātā viņam var aizliegt ieņemt valsts amatus.
"Mēs visi esam Mass," sauca atbalstītāji.
Mass un divi līdzapsūdzētie noliedz viņiem izvirzītās apsūdzības.
Kā tiesā liecināja premjers, balsojumu organizēja brīvprātīgie un viņš tā organizēšanā nav devis "rīkojumus vai instrukcijas".
Lietas izskatīšana tiesā sakrita ar svarīgu Katalonijas vēstures datumu - pirms 75 gadiem 15. oktobrī Franko diktatūras laikā tika izpildīts nāvessods nošaujot kataloņu nacionālistu līderim Luisam Kompanisam.
Pirms tiesas sēdes Mass nolika ziedus piemiņas ceremonijā, kurā tika godināts 1934. gadā Katalonijas neatkarību pasludinājušais Kompaniss.
Masa atbalstītāji asi kritizēja tiesas sēdei izraudzīto datumu.
Mass pagājušajā gadā bija iecerējis rīkot tiesiski nesaistošu referendumu par Katalonijas neatkarību, taču to, pamatojoties uz Madrides prasību, apturēja Spānijas Konstitucionālā tiesa. Tā vietā kataloņi 9. novembrī sarīkoja neoficiālu simbolisku tautas nobalsošanu.
Tajā piedalījās 2,2 miljoni cilvēku, aptuveni 40% no balsstiesīgajiem, no kuriem apmēram 80% atbalstīja Katalonijas neatkarību.
27. septembrī notikušajās Katalonijas parlamenta vēlēšanās neatkarības atbalstītāji izcīnīja vairākumu vietu likumdevēju sapulcē.
Masa alianse solījusi, ka pasludinās neatkarību līdz 2017. gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
