Barselonas policija tviterī ziņoja, ka mītiņā piedalās aptuveni miljons cilvēku. Aptuveni tikpat daudz cilvēku Barselonas ielās izgāja arī Nacionālajā dienā pagājušogad.
Katalonijas premjerministrs Kims Torra un viņa priekštecis amatā Karless Pudždemons iepriekš aicināja Katalonijas neatkarības atbalstītājus lielā skaitā iziet ielās, lai paustu atbalstu idejai par neatkarīgu valsti.
"Mūsu valdība ir apņēmusies padarīt republiku par realitāti," pirmdien uzrunā televīzijā sacīja Torra.
Mītiņa dalībnieki pieprasīja atbrīvot politiķus un aktīvistus, kas aizturēti saistībā ar Katalonijas neatkarības centieniem.
"Es esmu saniknots (..), politieslodzītie ir nekavējoties jāatbrīvo!" ziņu aģentūrai AFP sacīja 54 gadus vecais Santi Noe, kurš mītiņā ieradies ar traktoru no savas saimniecības netālu no Barselonas.
Mītiņa organizatori sacīja, ka pārdevuši vairāk nekā 200 000 kreklu koraļļu sarkanā krāsā. Šajā krāsā bija lentes, ar kurām tika aizzīmogotas urnas pagājušā gadā notikušajā referendumā. Šogad koraļļu sarkanā krāsa papildināja Katalonijas karoga krāsas raibajā cilvēku pūlī Barselonas ielās.
Katalonijas valdība pagājušā gada 1. oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27. oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21. decembrī katalāņu separātisti tomēr saglabāja absolūto vairākumu, un pretstāve starp Barselonu un Madridi turpinās.
Pēc Rahoja konservatīvās valdības krišanas, to jūnijā nomainot sociālistu valdībai Pedro Sančesa vadībā, Madride gan izrādījusi zināmus izlīguma žestus.
Tikmēr sabiedriskās aptaujas liecina, ka Katalonijā neatkarības atbalstītāju un pretinieku skaits ir aptuveni vienāds, taču lielākā daļa cilvēku atbalsta referenduma sarīkošanu, lai atrisinātu šo jautājumu.
Sančess ir ierosinājis sarīkot Katalonijā referendumu par lielāku reģiona autonomiju, bet noraidījis iespēju sarīkot tautas nobalsošanu par Katalonijas neatkarību.
Torra paziņoja, ka Nacionālās dienas mītiņš ir sākums "masu mobilizācijai".
Protesti plānoti arī 1. oktobrī, pieminot pērnā gada referendumu, un 27. oktobrī, kad Katalonijas parlaments nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Tikmēr opozīcijas partijas norāda, ka Katalonijas neatkarības atbalstītāji ir pārvērtuši Nacionālo dienu par pasākumu, kas izslēdz pusi katalāņu, kuri nevēlas reģiona atdalīšanos no Spānijas.
Katalonijā 11. septembris tiek atzīmēts kā Nacionālā diena, pieminot Barselonas krišanu 1714. gada 11. septembrī, kurai sekoja katalāņu brīvību un likumu zaudēšana.
