Kaujās Kalnu Karabahā, kas sākušās naktī uz 2. aprīli, Azerbaidžāna ir zaudējusi 12 karavīrus, Mi-24 helikopteru, tanku, kā arī ir upuri un ievainotie starp civiliedzīvotājiem, teikts Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Tikmēr pretiniekam ir vairāk nekā 100 kritušie un ievainotie, apgalvo Baku. Tāpat neitralizēti seši pretinieka tanki, 15 artilērijas vienības un nocietinājumi, papildina ministrija. Azerbaidžānas spēki arī guvuši panākumus vairākos frontes sektoros.
"Mērķtiecīga pretuzbrukuma laikā ir pārrauta armēņu puses aizsardzības līnija vairākos frontes virzienos, atbrīvotas vairākas stratēģiskas virsotnes un apdzīvotas vietas," paziņojusi Azerbaidžāna.
Armēnijas Aizsardzības ministrija šādu informāciju gan noraida.
"Paziņojumi par to, ka azerbaidžāņu Bruņotie spēki Kalnu Karabahas teritorijā ir sagrābuši dažādus apdzīvotus punktus, iznīcinājuši 100 armēņu karavīru, dažus desmitus militārās tehnikas vienību, ir dezinformācija, kurai nav nekāda sakara ar realitāti," teikts Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretāra paziņojumā. "Facebook" lapā.
Vēlāk sestdien Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans paziņoja, ka viņa valsts sadursmēs zaudējusi 18 karavīrus, bet vēl 35 ir ievainoti.
Par situācijas saasināšanos strīdīgajā Kalnu Karabahā zināms tapa sestdienas rītā. Abas puses konflikta eskalēšanā vaino viena otru. Pārtraukt vardarbību sestdien aicināja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Krievija pārdod ieročus gan Erevānai, gan Baku. Taču ciešāka militāra sadarbība Maskavai ir ar Armēniju. Krievijai šai valstī ir savas militārās bāzes.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru BNS, jau vēstīja, ka Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.
