NATO būtu jāizvērtē gatavība reaģēt uz Sīrijas radītajiem draudiem, tostarp iespējamībai, ka varētu tikt pielietoti ķīmiskie ieroči, otrdien NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē norādīja ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.
"Mums rūpīgi un visiem kopā būtu jāpārdomā, kā NATO ir sagatavojusies reaģēt, lai no Sīrijas apdraudējuma, tostarp iespējamajiem ķīmisko ieroču draudiem, pasargātu savus biedrus," rosināja Kerijs.
Pēc viņa teiktā, Turcijas pierobežā ar Sīriju izvietojot pretraķešu aizsardzības sistēmas baterijas, alianse ir "apliecinājusi apņēmību un solidaritāti".
"Lai virzītos uz priekšu, mums ir arī turpmāk jāizvērtē NATO loma attiecībā uz Sīrijas krīzi," uzsvēra ASV valsts sekretārs. "Plānošana attiecībā uz Sīriju (..) ir alianses pienākums."
Savienotās Valstis vairākkārt norādījušas, ka ķīmisko ieroču pielietošana Sīrijā netiktu pieņemta.
Izraēlas amatpersonas otrdien nāca klajā ar paziņojumu, ka to rīcībā ir pierādījumi, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki cīņā pret nemierniekiem izmantojuši ķīmiskos ieročus, visticamāk, zarīna gāzi.
Taču Vašingtona norādījusi, ka tā vēl izvērtē pierādījumus.
Arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens otrdien pievienojās Kerija teiktajam.
"Es varu jums apliecināt, ka esam gatavi aizsargāt mūsu sabiedrotos - šajā gadījumā Turciju," uzsvēra ģenerālsekretārs, vienlaikus atzīstot, ka viņu "ārkārtīgi satrauc ballistisko raķešu izmantošana Sīrijā un iespējamā ķīmisko ieroču pielietošana".
Lai gan bez dalībvalstu aizsardzības aliansei nav tiešas lomas Sīrijas konfliktā, tas "varētu ietekmēt mūsu pašu drošību, un mēs saglabāsim lielu modrību".
Sīrijas konflikts un tā iespējamā ietekme uz reģionu bija viens no nozīmīgākajiem jautājumiem NATO ārlietu ministru sanāksmē.
