Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

Baltkrievijas teritorijā pēc manevru "Zapad 2017" noslēguma ir palicis Krievijas karaspēks, neraugoties uz Maskavas solījumiem, ka tas tā nenotiks, paziņojis Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Viktors Muženko.

Krievija no Baltkrievijas atvilkusi vien dažas vienības un melojusi par to, cik daudz tās karavīru piedalījušies manevros.

Manevri bija uzbrukuma rakstura, un Ukraina, reaģējot uz "Zapad 2017", valsts ziemeļos sarīkoja pati savus manevrus.

"Es neteiktu, ka spriedze ir mazinājusies. Mēs varam teikt, ka spriedze vairojas un pieaug," sacīja Muženko. "Mums bija informācija, ka viņi ir atvilkuši dažas vienības no deklarētajiem 12 500 karavīru, no kuriem 3000 bija krievi, bet viņu tur bija ievērojami vairāk."

Krievija no Baltkrievijas atvilkusi gaisa spēku vienības, cenšoties radīt karaspēka atvilkšanas šķietamību.

"Krievija ir demonstrējusi - un tā pamatā bija demonstrācija -, ka viņi paceļas no lidlaukiem un aizlido uz lidlaukiem Krievijā. Bet mēs saprotam, ka 300-400 kilometri aviācijai ir attālums, kas var tikt pieveikts ļoti īsā laikā."

Attiecībā uz pretgaisa aizsardzības kapacitāti pārsvars Donbasa frontē joprojām ir Ukrainas pretinieku pusē, sacīja virspavēlnieks. Ukrainai ir vajadzīga gaisa izlūkošanas un pretraķešu sistēmas, viņš piebilda.

Kijeva cer, ka varēs saņemt letālo aizsardzības bruņojumu no ASV. Muženko sacīja, ka sarunas ir noslēgušās.

"Mēs ceram, ka attiecīgs lēmums tiks pieņemts, jo visas sarunas ir noslēgušās un par visiem attiecīgajiem jautājumiem ir panākta vienošanās - par ieroču sarakstu un veidiem -, un mēs gaidām vienīgi uz mūsu partnervalstu politiskiem lēmumiem," viņš sacīja.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!