Otrdien Sīrijas nemiernieku kontrolētā Idlibas provinces pilsētiņa Hān Šeihūna piedzīvoja uzlidojumu, kurā, kā apgalvo opozīcijas aktīvisti, izmantoti ķīmiskie ieroči, kā rezultātā gājuši bojā vismaz 72 cilvēki, tostarp 20 bērni.

Pēc tam bombardēta slimnīca, kurā nogādāti cietušie, apgalvo aktīvisti. Turcija ceturtdien paziņoja, ka pēc trīs no Sīrijas atvestu līķu autopsijas ir apstiprināts, ka cilvēki miruši ķīmisko ieroču dēļ.

Opozīcija un Rietumvalstis uzlidojumā, kurš šokējis visu pasauli un atkal licis pievērst uzmanību ieilgušajam Sīrijas pilsoņu karam, vaino Krievijas atbalstītā prezidenta Bašara al Asada spēkus.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņa attieksme pret Asada režīmu ir "ļoti spēcīgi mainījusies" un nosauca ķīmisko uzbrukumu par "izaicinājumu cilvēcei". "Šīs briesmīgās Asada režīma darbības nedrīkst paciest," Trampa teikto citē "Currenttime".

Rietumvalstis sasauca ANO Drošīvas padomes ārkārtas sēdi, taču, kā jau bija paredzams, Krievija nosodīja iesniegto rezolūcijas projektu. Savukārt ASV solīja rīkoties vienpusēji, ja ANO nespēs adekvāti reaģēt uz notikušo.

Sīrijas aviācijas uzlidojums Hān Šeihūnai notika 4. aprīļa rītā. Uzreiz pēc bombardēšanas cilvēki sākuši smakt, stāsta aculiecinieki. Cietušajiem novērotie simptomi – samaņas zudumi, elpas trūkums, vemšanas un putas no mutēm – ļauj domāt, ka notikusi saindēšanās ar ķīmisku vielu. Pēc ārstu domā, iespējams, zarīnu.

Sīrijas valdības apsūdzības ķīmisko ieroču pielietošanā ir noliegusi. Damaskas galvenā sabiedrotā Maskava tikmēr ir atzinusi, ka Sīrijas aviācija veica uzlidojumu pilsētiņai, taču saindēšanos skaidro citādi – aviācijas lādiņi trāpījuši pašu nemiernieku ķīmiskajiem ieročiem, kas izraisījis gāzu izplatīšanos, ziņo BBC.

"Sīrijas aviācija veica uzlidojumu lielai teroristu munīcijas noliktavai un militārā aprīkojuma koncentrēšanās vietai Hān Šeihūnas austrumu nomalē. Noliktavu teritorijā bija darbnīcas, kur izgatavoja ķīmiskās karadarbības munīciju," paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konošenkovs.

Savs komentārs trešdien bija arī Krievijas Ārlietu ministrijai. Iestādes pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka medijos izplatītie šausminošie video, kuros redzams ķīmiskā uzbrukuma sekas, izskatās iestudēti.

"Tas rada spēcīgu pārliecību par video materiālu iestudēto raksturu. Mums nav šaubu, ka visa šī lieta ir nepārprotami provokatīva," Zaharovu citē aģentūra "Interfax".

Komentējot Krievijas Aizsardzības ministrijas versiju par sabombardēto ķīmisko ieroču ražotni, ķīmisko ieroči eksperts Hamišs de Bretons-Gordons raidsabiedrībai BBC skaidro, ka šāds scenārijs, ka zarīnam līdzīga gāze šādi izplatītos pēc ražošanas procesa bombardēšanas, ir "diezgan nereāls".

Tomēr Krievijas versija nevar būt pilnībā izslēgta, britu TV "Channel 4 News" atzīst Džerijs Smits, kurš darbojās ANO atbalstītajā Sīrijas ķīmisko ieroču likvidēšanas programmā.

Vietējie žurnālisti gan norāda, ka pašā Hān Šeihūnā nemaz nav kaujinieku pozīciju.

Sīrijas valdība ķīmisko ieroču izmantošanā ir apsūdzēta jau iepriekš. 2013. gada augustā uzbrukumā ar zarīna gāzi Damaskas piepilsētā gāja bojā simtiem cilvēku.

Asads noliedza apsūdzības un notikušajā vainoja nemierniekus, taču vēlāk piekrita iznīcināt Sīrijas ķīmisko ieroču arsenālu. Par spīti tam arī pēc tam Sīrijā dokumentēti uzbrukumi ar toksisku vielu izmantošanu.

ANO un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas izmeklēšanā pērnā gada oktobrī tika secināts, ka Damaska vismaz trīs reizes no 2014. līdz 2015. gadam uzbrukumos izmantojusi hlora gāzi.

Sīrijas pilsoņu karā, kurš rit jau vairāk nekā sešus gadus, ir gājuši bojā vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!