Ķīna pirmdienas rītā publiskojusi plānus šogad palielināt tēriņus aizsardzībai par 8,1% līdz 142,3 miljardiem eiro, kas galvenokārt paredzēti vērienīgai armijas modernizācijas programmai. Tikmēr kaimiņvalstis šie plāni dara bažīgas, raksta "Reuters".
Ķīna jau tāpat pēdējo gadu laikā īpaši lielu uzmanību pievērsusi jaunākā tipa iznīcinātāju, lidmašīnu bāzeskuģu un pretsatelītu raķešu izstrādei. Tagad tā plāno "kļūt spējīgāka visos militārās apmācības un kaujas gatavības aspektos, kā arī pārliecināti aizsargāt savu suverenitāti, drošību un attīstības plānus", paziņoja Āzijas lielvalsts premjers Lī Kekjangs.
Lī arī atklāja, ka lielvalsts ir gandrīz pabeigusi savu armijas samazināšanas programmu par 300 000 karavīriem līdz aptuveni 2 000 000 karavīru. Šo programmu 2015. gadā izziņoja prezidents Sji Dziņpins, lai, vienlaikus uzlabojot bruņojumu, pielielinātu armijas efektivitāti.
Militāro tēriņu palielinājums radījis papildu spriedzi kaimiņvalstīs, tostarp gan Taivānā, kuru Ķīna uzskata par savu daļu, gan Japānā un citās valstīs, kuras iesaistītas strīdos par Dienvidķīnas neapdzīvoto salu piederību, gan Indijā, ar kuru tā uztur aktīvu robežkonfliktu, gan tālāk uz dienvidiem esošajā Austrālijā.
Ķīnas militārais budžets audzis arī iepriekšējos gados par 7% pērn un par 7,6% gadu iepriekš, atgādina "Reuters". Tikmēr Ķīna nekonkretizē, kā tieši tā tērē militāro budžetu, kas licis tās kaimiņvalstīm jau gadiem sūdzēties par liekas spriedzes radīšanu reģionā. Turklāt regulāri izskanējis ekspertu viedoklis, ka patiesībā Ķīnas tēriņi ir pat lielāki par oficiāli norādītajiem, ņemot vērā armijas izmēru un ievērojamo modernizāciju, ko tā pieredz.
Salīdzinājumam, Ķīnas militārais budžets gan joprojām atpaliek no pasaulē varenākā militārā spēka – ASV armijas – finansējuma. Tramps ASV valdībai nākamajam fiskālajam periodam pieprasījis līdzekļus vairāk nekā 500 miljardu eiro apmērā, neskaitot vēl aptuveni 56 miljardus eiro aktīvās karadarbības un ar to saistīt izdevumu segšanai.
