Foto: AFP/Scanpix
Vēlētāji Kirgizstānā svētdien referendumā apstiprinājuši konstitūcijas grozījumus, kas pastiprina premjera varu, kas liecina, ka Vidusāzijas valsts turpinās attālināties no Rietumu stila demokrātijas.

Oficiālie provizoriskie rezultāti liecina, ka grozījumus atbalstīja 79,67 % vēlētāju. Vēlēšanu komisija paziņoja, ka referendumā piedalījās 40 % balsstiesīgo.

Balsojums nozīmē, ka premjerministrs – pašlaik tas ir prezidenta Almazbeka Atambajeva sabiedrotais Soronbajs Džeenbekovs – iegūs jaunas pilnvaras pār likumiem, kas saistīti ar budžetu, un viņam nebūs nepieciešama parlamenta vai prezidenta piekrišana ministru iecelšanai vai atlaišanai.

Atambajevs ir vairākkārt runājis par grozījumu nepieciešamību, tuvojoties viņa sešu gadu prezidenta amata termiņa beigām 2017. gadā. Viņš tomēr noliedzis, ka vēlētos ieņemt premjerministra amatu.

Pašlaik spēkā esošā konstitūcija tika pieņemta 2010. gadā pēc autoritārā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas un asiņainiem nemieriem vairāku nedēļu garumā.

Tolaik pieņemtais noteica, ka līdz 2020. gadam valsts pamatlikumā grozījumus pieņemt nav iespējams, tomēr gan parlaments, gan tiesa apstiprināja svētdien pieņemamos grozījumus.

Oktobrī, protestējot pret ierosinātajiem grozījumiem, divas partijas atstāja Atambajeva pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas vadīto valdības koalīciju.

Gan Kirgizstānā, gan ārvalstīs kritiku izpelnījušies arī citi grozījumi, kas apdraud personas tiesības.

Piemēram, Eiropas Padomes Venēcijas komisija kritizēja grozījumus, kas paredz valsts pamatlikumā noteikt, ka laulība ir savienība "starp vīrieti un sievieti". Līdz šim tā tika definēta kā "divu personu" savienība.

Tiesību aizstāvju grupas arī kritizē to, ka jaunie grozījumi atceļ valdības pienākumu izvērtēt starptautisko tiesību institūciju viedokļus par Kirgizstānas pilsoņu sūdzībām par tiesību pārkāpumiem.

Lai gan kalnainā, pārsvarā musulmaņu apdzīvotā Kirgizstāna, kurā ir seši miljoni iedzīvotāju, tiek uzskatīta par demokrātiskāko no Vidusāzijas valstīm, tā ir politiski visnestabilākā.

Atambajeva prezidentūras laikā valsts 2014.gadā atcēla līgumu ar ASV par militārās bāzes iznomāšanu un tuvinājās Krievijai, kur strādā simtiem tūkstoši valsts iedzīvotāju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!