Foto: Reuters/Scanpix
Kiribati noraidījusi krievu miljonāra un monarhistu partijas līdera Antona Bakova piedāvājumu trīs Klusā okeāna salās veidot "alternatīvo Krieviju" un atjaunot Romanovu impēriju, atsaucoties uz Jaunzēlandes radio, vēsta raidsabiedrība BBC.

Kiribati valdība norādījusi, ka negrasās nevienam nodot savas suverēnas tiesības pār savām neapdzīvotājām salām. Tāds lēmums pieņemts pēc tam, kad krievu uzņēmēja piedāvājumi izanalizēja ārvalstu investīciju uzraudzības komisija.

"Delfi" jau ziņoja, ka bijušas Krievijas Valsts domes deputāts Bakovs veica pārrunas ar Kiribati par tai piederošu neapdzīvotu salu nomāšanu, lai uz tām atjaunotu Romanovu impēriju.

Trīs tropiskajās salās Bakovs plānoja uzcelt lidostas, jūras ostas, saules elektrostacijas, slimnīcas, skolas un Krievijas Impērijas universitāti. Pirmo reizi publiska informācija par šo projektu izskanēja janvāra beigās Jaunzēlandes radio.

Kā radio atklāja miljonāra sieva Marina Bakova, impērijas atjaunošana ir "Krievijas troņa mantinieka Nikolaja III vēlēšanās", taču tā būšot arī vieta, kur varēs doties Krievijas patrioti, kuri nav apmierināti ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu.

Krievijas Monarhistiskā partija par Romanovu dinastijas un troņa mantinieku 2013. gadā pasludināja vācu princi Karlu Emihu Leiningenu-Romanovu jeb Nikolaju III.

Romanovu dinastijas pēdējo caru Nikolaju II Romanovu gāza 1917. gada revolūcijā un kopā ar ģimeni 1918. gadā boļševiki viņu nogalināja.

2011. gadā Bakovs jau nāca klajā ar ideju atjaunot monarhiju Janzēlandes Kuka salā. Tāpat viņš gribējis dibināt impēriju Melnkalnē, atgādina raidsabiedrība BBC. Šīs idejas tā arī netika realizētas.

Jaunzēlandes radio vēstīja, ka krievu miljardieris Kiribati ekonomikā apņēmies investēt 350 miljonus dolāru sava sapņa realizācijai un tūrisma kompleksa izveidošanai salās.

Monarhijas atjaunotājs

51 gadu vecais Bakovs kādreiz nodarbojās ar tūrisma biznesu un kļuva par Maskavas Domodedovas lidostas operatoru. 1994. gadā viņš savu kompāniju pārdeva un iesaistījās politikā.

2011. gadā viņš paziņoja par Krievijas impērijas atdzimšanu un pēc gada kļuva par Monarhistiskās partijas priekšsēdētāju. Intervijās ne reizi vien viņš ir apgalvojis, ka pavisam nopietni vēlas atjaunot monarhiju, skaidro BBC.

2013. gadā Bakovs paziņoja, ka ir izrakstījis Krievijas impērijas pasi bijušajam ASV specdienestu darbiniekam Edvardam Snoudenam. 2015. gadā pēc opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavības Bakovs paziņoja, ka kopā ar ģimeni pamet Krieviju.

"Kaka moaku"

Sestdien publicētā intervijā "Radio Svoboda" Bakovs, kurš impērijas tīmeļa vietnē ir norādīts kā erckanclers, stāsta, ka līdz martam cer nokārtot visas formalitātes ar Kiribati. Taču uz trīs noskatītajām salām – Moldenu, Starbaku un Mileniumu – pagaidām nokļūt nav tik vienkārši, jo tās no Kiribati centra un lidostas atrodas samērā tālu.

Tāpēc pirmais uzdevums ir atjaunot Moldenas salā esošo Otrā pasaules kara laika amerikāņu skrejceļu, lai uz salu varētu nokļūt ar lidmašīnu, skaidro Bakovs.

Pēc tam tikšot izveidots ciemats un uzceltas vairākas pieczvaigžņu viesnīcas. Uz žurnālista jautājumu, vai tā tiešām būs īsta valsts, nevis vienkārši kārtējais kūrorts, monarhists apliecināja, ka mērķis ir izveidot valsti ar noteiktu iekšpolitisko brīvību un tiesībām pārstāvēt sevi starptautiskā arēnā.

Nikolajam III, ar kura mandātu Bakovs darbojoties, pagaidām esot labi viņa viduslaiku pilī Bavārijā, taču ar laiku arī viņš pārcelsies uz salām, cerību pauž uzņēmējs.

Pirms nonākšanas līdz Kiribati jau bijuši mēģinājumi veidot impēriju Melnkalnē, Maķedonijā, Albānijā, Gambijā, Antigua un Barbudā, taču reālas sarunas vistālāk pavirzījušās tikai Kiribati, atklāj monarhijas piekritējs.

Tā Gambijas bijušais prezidents Jahja Džammehs (attēlā zemāk) monarhistus sirsnīgi uzņēmis un solījis atbalstu impērijas veidošanā, taču pēc tam visi mēģinājumi sazināties ar viņa valdības ministriem, kas bija iedevuši savu kontaktinformāciju, izgāzušies. "Viņi visi pazuda un mēs viņiem kļuvām par neredzamajiem cilvēkiem. Notiek arī tā," stāsta Bakovs.

Uzņēmējs tagad pārsvarā uzturoties Kiribati, jo ir jākārto formalitātes. Notiekot sarunas ar ministrijām, bīskapiem, cenšoties sabiedrību pārliecināt caur visiem kanāliem.

Tomēr projektam ir arī pretinieki. "Man uz galda stāv avīze ar manu un prezidenta fotogrāfiju uz pirmā vāka. Tur rakstīts "Erio en aki e kaka moaku". Man pārtulkoja, tas nozīmē: "Sakiet viņiem "nē". Tas ir bīstami." Es neko labu no vārda "kaka moaku" negaidīju, man jau uzreiz radās aizdomas," intervijā stāsta monarhisma ideju piekritējs.

Grimstošā Kiribati

Kiribati atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā un valsts sastāv no 33 nelieliem atoliem, no kuriem 20 ir neapdzīvoti. Kiribati Republika pasludināta 1979. gadā, līdz tam tā bija Lielbritānijas kolonija.

Saskaņā ar 2010. gada tautas skaitīšanas datiem Kiribati dzīvo aptuveni 103 tūkstoši cilvēku.

Okeāna ūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ daži Kiribati atoli sāk izzust. Zinātnieki ir nobažījušies, ka pēc vairākām desmitgadēm līdzīgs liktenis var piemeklēt visas Kiribati salas. Ar katru gadu valstī arī saasinās dzeramā ūdens nepietiekamības problēma.

2012. gadā Kiribati paziņoja, ka vēlas pirkt zemi no Fidži savu iedzīvotāju pārvietošanai. Varasiestādes arī cer, ka iedzīvotāji varēs pārcelties uz citām reģiona valstīm, tostarp Austrāliju un Jaunzēlandi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!